Agita Puķīte

10. novembrī tiešsaistē notika Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kurā tika izskatīti četri darba kārtības jautājumi. Deputāti tos visus atbalstīja vienbalsīgi.

Kamēr dienas lielāko daļu esam aizņemti ar Covid ierobežojumu izvērtēšanu, vakcinēšanos un viedokļu apmaiņu, tikmēr

Tukuma novada domes sēdē 27. oktobrī SIA «Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība «Piejūra» valdes loceklis Ēriks Zoporožecs iepazīstināja ar uzņēmuma vidējā termiņa stratēģisko plānu, kas savukārt tiks iekļauts ilgtermiņa plānā. Tas ir iezīmēts Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā, kas jāizstrādā līdz 2022. gada decembrim. ”Nākamajā plānošanas periodā būs jātaisa lielais Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas plāns kopā ar Ventspils, Kuldīgas un Jūrmalas pašvaldībām. Esam jau tikušies ar Ventspils un Kuldīgas pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu operatoriem un runājuši par sadarbību, jo mums būs bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrāde, Ventspilī – atkritumu dedzināšana. Un Jūrmalas atkritumi nonāk un pēc lielā plāna arī nonāks mūsu poligonā,” skaidroja Ē. Zaporožecs.

27. oktobrī norisinājās ikmēneša domes sēde, kurā tika izskatīti 68 darba kārtības jautājumi. Sēde norisinājās attālinātā režīmā.

Jau vakar, 4. novembrī, a/s ‘’A.C.B’’ sāka Melnezera ielas pārbūves darbus. Tā kā to laikā tiks izrakta četrus metrus dziļa tranšeja komunikāciju ierīkošanai, un nav iespēju blakus tai organizēt gājēju kustību, Tukuma novada pašvaldība aicina gājējus izmantot citas iespējas, kā nokļūt, piemēram, līdz Melnezeram un privātmāju rajonam – vai nu iet cauri Laustiķa pļavu mazdārziņiem, vai arī pa Pētera ielu. Pats galvenais, – būt uzmanīgiem un ievērot būvdarbu vietā izliktās brīdinājuma norādes.

Katra ziņa par mediķiem, kas viltotu sertifikātu izsniegšanu ir padarījuši par ienesīgu peļņas avotu, patiesībā

Kur paliek mūsu nauda Pagājuši jau vairāk nekā pieci gadi, kopš Latvijā arvien biežāk skanēja

25. oktobrī notika iknedēļas preses konference, kurā pašvaldības vadītājs Gundars Važa informēja par aktualitātēm pašvaldībā un atbildēja uz jautājumiem.

Vēl pirms stingro ierobežojumu ieviešanas, kultūras darbinieces Anita Zēne, Zane Beide un teātra Āža dziesma vadītāja Ivita Kalnozola-Kalsere apciemoja ap 20 abu pagastu senioru un aprunājās, kā šajā laikā klājas.

20. oktobrī notika Finanšu komitejas sēde, kurā tika izskatīti 37 darba kārtības jautājumi. Daļa jautājumu bija saistīti ar finansējumu izglītība iestādēm, kas radīs ietekmi uz nākamā gada budžetu. Galīgo lēmumu šajos jautājumos pieņems novada domes sēdē 27. oktobrī.

Lasītājs jautā: – Man ir jautājums par Rīgas ielas kāpnītēm – vai nebūtu iespējas salabot pakāpienus? Eju pa šīm kāpnēm rītos un vakaros, tātad – pa tumsu, taču esmu secinājusi, ka šī iešana nav droša. Pirmkārt, spuldze deg augšā un lejā, bet vismaz viena pa vidu ir izdegusi. Otrkārt, vairākās vietās pakāpienos trūkst bruģakmeņu. Un, ja vēl pa virsu ir sabirušas lapas, tad jābūt ļoti veiklam, lai, kāpjot uz pakāpiena, kura nav, nenokristu. Ja vēl degtu apgaismojums, tad redzētu, kur uzmanīties, bet, tā kā tas nedeg, sanāk, ka arī pilsētas centrā ir ar lukturīti jāstaigā. Varbūt varat kādam pateikt, ka kaut ko lietas labā tomēr vajadzētu darīt? Tur iet bērni, veci cilvēki, jebkurš, un var nokrist. 

Lasītājs jautā: – Man ir jautājums, uz kuru noteikti gribētu sagaidīt atbildi, jo esmu tiešām pamatīgi noskaitusies! Nupat kā vedu tuvu cilvēku pie ārsta un iebraucu poliklīnikas pagalmā – pa ceļu, kas ved uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un vienlaikus arī uz poliklīniku, un biju pārsteigta par milzīgajām bedrēm. Ziniet, tas patiesībā ir nonsenss, kāds ir šis ceļš. Vai tiešām neviens un nekad tur nav ne gājis, ne braucis?! Un tas pats ir attiecināms uz ceļu blakus internātskolai – tur patiesībā vispār vairs nav asfalta, bedres vien… Tas ir pilsētas centrs, cilvēki brauc pie ārsta, kārtot pensijas, brauc invalīdi, bet nezinu pat, kurš var pa šo ceļu izbraukt?! Lūdzu, lūdzu, dariet zināmu pašvaldībā, ka steigšus ir kaut kas jādara!