Vēl vieni dziesmusvētki Dziesmu svētku laikā

Pirmās atmiņas

Aizsācies viss ar būtībā pētniecisku interesei par Atmodas laiku un svētkiem,  kuri tad īsti uzskatāmi par atjaunotās Latvijas pirmajiem. “Vēl 1985. gada svētku repertuārs bija pilns ar ideoloģiskajām lietām, kaut bija sākusies arī attīrīšanās. Tad 1988. gadā Meža parka estrādē – lielā manifestācija, ko gan īsti nevar uzskatīt par Dziesmu svētkiem, jo tā tomēr notika oktobrī. Taču jau tad tas bija liels notikums un pasākumā pilnā apjomā skanēja latviešu autoru skaņdarbi. Visbeidzot nāca 1990. gads, ko visi uzskata par pašiem pirmajiem Latvijā, tomēr de facto neatkarība tika atjaunota gadu vēlāk… Tādēļ, kaut formāli, tomēr tieši 1993. gadā norisinājās pirmie Dziesmu svētki atjaunotajā Latvijā, un tie ir arī pirmie svētki, kad varēja atgriezties trimdas latvieši, pat ja ekonomiski un citādi valstī bija sākušies juku laiki,” skaidro R. Bacāns. Viņš skaidro, ka šiem vēstures līkločiem cauri lauzties lielā mērā palīdzējis Dainis Īvāns, kas ir viena no Atmodas laika spilgtākajām personībām un, nu jau var teikt, arī Dziesmu svētku tradīcijas eksperts – bijis grāmatas līdzautors, strādājis pie scenārija topošajai mākslas filmai «Zeme, kas dzied», kurai, starp citu, filmēšanas norisinājās arī tepat Tukuma pievārtē, kinopilsētiņā «Cinevilla».

Tomēr ir vēl arī kāds personīgs stāsts. Proti, kad diriģents sarunā ar vecākiem vēlējies noskaidrot, kas tad bijuši viņa paša pirmie piedzīvotie Dziesmu svētki, izrādījies, – tā ir tieši šī 30 gadu senā pagātne. “Atjaunot kaut ko tādu, ko tu pats neesi piedzīvojis, pirmajai reizei varbūt būtu bijis mazliet pārsteidzīgi. Tādēļ pavisam dabiski šķirta ķerties klāt koncertprogrammai no svētkiem, kurus esmu pieredzējis – kaut arī vēl kā mazs, sešgadīgs klausītājs,” turpinot par ieceri, stāsta R. Bacāns. Protams, kad vēlāk arhīva materiālos redzēto salīdzinājis ar personīgām atmiņām, nācies secināt, ka akcenti tomēr citi. Piemēram, pašam vairāk prātā palikusi ne tik daudz mūzika, cik… konfektes «Jūras akmentiņi», ko, toreiz sēžot svētku skatītāju rindās, pārēdies, smejoties stāsta diriģents. Un tomēr arī tas – personīgā pieredze – bijis viens no faktoriem, kas licis apstāties tieši pie šo svētku programmas.

Kā dziedātājs dziedātājam

No ieceres līdz tās īstenošanai jeb koncertam, kas norisināsies jau nākamajā nedēļā, 7. jūlijā 19.00 («Atta centrā», Krasta iela 60, Rīgā) nebūt nav pagājis tik ilgs laiks. Doma piedzima pērnā gada decembri un kā pirmajai diriģents to izstāstījis Ievai Kļavai, kas ilgus gadus darbojusies Valsts akadēmiskajā korī «Latvija» un šad tad palīdzējusi īstenot arī R. Bacāna radošās idejas Tumes jauktajā korī. “Vēlējos pie profesionāļa noskaidrot, vai tas maz iespējams!” Un, kad iedrošināts ķerties klāt, nākamais uzdevums bija mēģināt pierunāt pasaules slaveno pianistu, komponistu un novadnieku Vestardu Šimku, ar kuru sadarboties bija līdz šim pilnvērtīgi neīstenotais R. Bacāna sapnis. Tāpat arī uzrunājis Daini Īvānu, kurš ikdienā visnotaļ aizņemts cilvēks, bet, kā nosprieduši, tieši viņš vislabāk spētu uzburt tā laika Dziesmu svētku atmosfēru.

“Tad nāca visvieglākais – izveidot profesionālu dziedātāju kori,” smejoties piebilst diriģents. Tas gan, protams, izdevies, lielā mērā pateicoties tam, ka profesionālu kolektīvu Latvijā nebūt nav tik daudz un daļa dziedātāju – R. Bacāna kolēģi (dziedājis Latvijas radio korī, korī «Latvija»). “Tika pieaicināti arī latviešu dziedātāji no ārzemju profesionālajiem kolektīviem. Tādēļ var teikt – tiek aptverta ne tikai Latvija, bet teritorija no Norvēģijas līdz pat Spānijai. Un jāatzīst, ka man kā diriģentam tas būs izaicinājums – šajos svētkos debitēšu, stājoties profesionālu dziedātāju kora priekšā.”

Arvien vairāk ideju

Izmantojot iespēju jeb šo sarunu, aicinājām nedaudz pastāstīt arī par paša šī brīža profesionālajām gaitām. Kā atzīst nu jau bijušais Tumes kora diriģents R. Bacāns, līdzīgi kā daudziem citiem radošo profesiju pārstāvjiem, arī viņam pandēmijas laiks nav bijis viegls. Iespējams, to var saukt par izdegšanu, bet kādu brīdi mūzika tikusi nolikta maliņā, roku iemēģinot pavisam citās jomās, tostarp, zivju kūpināšanā. Tomēr jau šo Dziesmu svētku laikā atjaunota, piemēram, sadarbība ar Latvija radio kori. R. Bacāns kā profesionāls dziedātājs papildina arī kamerkora rindas Helsinkos. Un arvien aktīvāk, pamanāmāk urdot arī citas radošas idejas un projekti, no kuriem viens – šis koncerts.

Ar vislabāko koncertmeistaru!

Vēl jāpiebilst, ka «Dziesmu svētki 1993» nebūt nav tiešs tolaik jau izdziedātā svētku noslēguma koncerta pārlikums. Atjaunotais koncerts veidots divās daļās, pielāgojot to iekštelpu vajadzībām un papildinot repertuāru, piemēram, ar dažiem tā laika atklāšanas koncerta skaņdarbiem – Pētera Plakiža «Tavas saknes tavā zemē» un Mārtiņa Brauna «In memoriam». “Dainis Īvāns ļoti vēlējās iekļaut arī «Karavīri bēdājās», kas lielā mērā sasaucas ar šī brīža aktualitātēm pasaulē,” – tā diriģents. Visbeidzot, programmu sakārtojuši, lai katrā koncerta daļā būtu sava loģiskā kulmināciju. Viena no tām saistāma ar dziesmu «Pūt, vējiņi» un Vestardu Šimku, kurš koncertā izpildīs vairākus savus oriģinālskaņdarbus, bet tāpat – pavadīs kori. “Mūsu korim būs vislabākais koncertmeistars, kāds vien var būt!” šo sadarbību īpaši novērtē R. Bacāns. Kā tas izdevies? To šajā Dziesmu svētku jubilejas gadā un jubilejas koncertā jādodas noskaidrot katram pašam!