Plānotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību, ļaus izglītības iestādēm īstenot 9. kārtā piedāvātās izglītības programmas arī attālināti. Izņēmums ir izglītības programmas ar DigComp apguves pamata līmeni 1, kur attālināti var īstenot ne vairāk kā 30% no izglītības programmas stundu skaita.
Mācību process pielāgots darbam
Projekta pēdējā pieteikšanās kārtā 197 izglītības programmās var apgūt digitālās prasmes no pamata līdz augstākam līmenim, izvēloties mācīties kādā no profesionālās pilnveides izglītības programmām, studiju moduļiem vai studiju kursiem. Izglītības programmām ir atšķirīgs mācību ilgums, tomēr mācību process tiek organizēts tādā veidā, lai sniegtu nodarbinātajiem iespēju pielāgoties darbam, mācoties darba dienu vakaros, brīvdienās vai jauktā veidā.
Pēc profesionālās pilnveides izglītības programmas sekmīgas apgūšanas mācību dalībnieki saņem valsts atzītu apliecību par profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvi, savukārt studiju moduļa vai studiju kursa noslēgumā nodarbinātie saņem apliecību, kurā norādīts studiju kursa vai studiju moduļa apjoms kredītpunktos.
Katrs strādājošais projekta laikā var mācīties divas reizes neatkarīgi no pieteikšanās kārtu skaita, taču jāņem vērā, ka vienlaicīgi iespējams mācīties tikai vienā izglītības programmā. Arī šajā, pēdējā uzņemšanas kārtā katrs mācību dalībnieks var pieteikties tikai vienai izglītības programmai. Augsta pieteikumu skaita gadījumā nodarbinātie vecumā no 45 gadiem ar zemu vai darba tirgum nepietiekamu izglītības līmeni saņem priekšrocības uzņemšanā.
Atzinīgi novērtē iegūtās zināšanas
Mācībās pieaugušajiem iegūtās zināšanas augstu novērtē iepriekšējo kārtu mācību dalībnieki. Tā Kaspars Kalniņš, elektriķis pēc izglītības, izmantoja iespēju mācīties projektā divas reizes. Otrajā reizē Kaspars apguva izglītības programmu “Datu bāzes (projektēšana, vadība, datu atlase SQL)”.
“Rezultātā ieguvu daudz vairāk, nekā gaidīju,” atzīst Kaspars. Iegūtās zināšanas palīdzēja Kasparam virzīties uz priekšu pa karjeras kāpnēm. “Kopš mācību laika esmu nomainījis dažādus amatus, un katru reizi tie bija arvien augstāki un ar lielāku atalgojumu,” piemin vīrietis. Vienlaikus, apgūtā izglītības programma un zināšanu apliecinošs dokuments sniedza arī jaunas iespējas izglītības jomā. “Pateicoties iegūtajiem sertifikātiem ar kredītpunktiem varēju iestāties RTU maģistra studiju programmā “Biznesa informātika”, pie tam – budžeta vietā!” atzinīgi vērtē Kaspars.
Strādājošā līdzmaksājums – 10%
Apgūt vai pilnveidot digitālās prasmes projekta ietvaros ir iespējams ar 90 % līdzfinansējumu no ES un valsts, savukārt strādājošā līdzmaksājums ir 10% no mācību maksas. Tā, piemēram, profesionālās pilnveides izglītības programmās līdzmaksājuma summa ir sākot no 44,00 eiro, studiju kursos sākot no 18,00 eiro un studiju moduļos – no 72,00 eiro. Svarīgi, ka nodarbinātām personām no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām mācības ir bez maksas.
Pieteikties mācībām var strādājoši un pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem ar pabeigtu vai nepabeigtu izglītību, jaunie vecāki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un ir saglabājuši darba attiecības, kā arī strādājošie pensionāri.
Pieteikties kādai no 197 izglītības programmām var līdz 3. maijam. Mācību grupu komplektēšana plānota no 17. maija, un mācības notiks ne ilgāk kā līdz 31. oktobrim. Plašāka informācija par uzņemšanas nosacījumiem, mācību un atbalsta iespējām, kā arī izglītības programmu saraksts ir pieejams mājaslapā www.macibaspieaugusajiem.lv.
«Pateicoties iegūtajiem sertifikātiem ar kredītpunktiem varēju iestāties RTU maģistra studiju programmā “Biznesa informātika» kāpēc uzreiz ne ķīmijas tehnoloģijas maģistratūrā? Jocīgi ir tie RTU programmu kritēriji.
Vai kojas RTU inženieriem Laimdotas ielā 2A ir jau remontētas? Teikas vidusskola gan no malas izskatās remontēta. Vai RTU nemāk ERAF naudu apgūt? Tur ko “simtlatnieki” senātā un administrācijā sēž? Aū!
Simtlatnieks bija skaista naudiņa, tāpēc tavējos plenčus saukt šinī vārdā ir zaimojoši, tiem piestāv plenčrubuļnieki.
“2023 saka: 27.04.2023 17:02” Baigi varens jūties, ka simtslatniekus aizvaino? Tie ļaudis, kuri izdomāja un realizēja “Simtlatnieku programmu”, rupjā veidā pārkāpa Darba likumu. Ir vel citi likumi, ko pārkāpa. Es neesmu jurists, es esmu dabaszinātņu students, kuram aiz muguras ir divi gadi ķīmijas inženieros (bakalauros). Ironiski, ka cilvēks bez bakalaura grāda ar kaut kādiem kursiem tiek studēt maģistratūrā. Nereāli! Viltus ziņa!!! Līdz maģistratūrai ir sekmīgi jāuzraksta kursa darbs un diplomdarbs. Piemēram, LU kursa darbs jeb prakse ir 2KP, RTU tie ir 4KP (saucas prakse). Un vel ir diplomdarbs 10 KP. Dabaszinātniekiem normāla kursa darba izstrāde aizņem 2 semestrus, var arī aizņemt vasaru ja izstrādē ir iekļauts no kaut kas no kāda lauka kursa (prakses kurss). Lai gan kursa darbs neliels, bet 2/3 no tā veido studenta pētījums. Un diplomdarbā tāpat. Kā cilvēks pēc NVA kursiem iemanijās uzsākt studijas RTU maģistratūrā? Tas būtu līdzīgi, ja LU baltais biologs ietu uz RTU studēt ķīmijas inženierzinātni maģistratūrā. Absurds! Tur pat LU ķīmiķiem būtu grūti, jo LU ir cita programma.
“2023 saka: 27.04.2023 17:02” Mans tēvs simtlatnieku programmā veica mūrnieka darbu, pēc būtības viens. Viņš restautrēja mūri kapos vairāk kā 700 metru garumā. Darbs ilga divas siltās sezonas. Pirmajā vasarā maksāja 100 Ls, bet otrajā vasarā maksāja 80 Ls. Manai ģimenei tolaik bija trūcīgā statuss, bet man pat skolā atteica brīvpusdienas piešķirt. Nevajag ņirgāties par simtlatniekiem. Cilvēkiem gadās dzīvē visādi. Saslimt – pārciest divus insultus un sarsirgt ar astmu smagā formā. Un vel ir pirmspensijas vecums. Celtniekiem pēc 55 gadu vecuma sliegšņa ar darbu ir pašvaki. Tāpēc es studēju, lai varētu strādāt labi atalgotu darbu arī 70 gadu vecumā.
Neko teikt, jauno laiku proletārieša cibiņa skudrais stāsts tiek atkārtots jau vesela gada garumā.
Vari pretendēt uz literatūras gada balvu kategorijā ”īsteno proletāriešu stāsti”.
Iesaku paspilgtināt stāstu, iepinot nelietīgās bankas, kuras nedeva kredītu 50K vīngliemežu biznesa uzsākšanai, tādēļ biji spiests ņemt ātros kredītus, lai ietu uz spēļu zāli, cerībā izcelt nepieciešamos 50K.
Tādējādi atmaskosi visus ļaundarus uzreiz- gan uzņēmējus, gan bankas, gan ātros kredītus, gan spēļu zāles.
“2023 saka: 28.04.2023 10:57” 90-tajos gados un 2000-šajos gados celtnieki strādāja darbā bez darba līgumiem. Celtniecība ir viena no dzīvībai bīstamākajām nozarēm. Pat ķīmiskā rūpniecība nav tik bīstama, jo tur cilvēkus bez izglītības pie darba nepielaiž, kā arī ir izstrādāta ķīmisko vielu pārvaldības sistēma. Celtniecībā vairums ļaužu ir bez izglītības (runa iet par 90-tajiem gadiem un 2000-tošo gadu sākumu). Arī it kā iglītotie būvdarbu vadītāji nedara it neko, lai būtu normāli darba apstākļi. Tolaik valdīja aplokšņu algu sistēma. Un ja tev gadījās darbā nomirt, tad ar būvgružiem varēja tevi izvest. Insulti un astma ir sekas virstundu darbam celtniecībā. Tomēr mans tēvs, par spīti diagnozēm, spēja renovēt kapu mūri 750 metru kopgarumā. Labs brīvprātīgā darba piemērs. Vienīgi man skolā nebija brīvpusdienu. Un mani kā trūcīgu pusaudzi no 7. līdz 9. klasei abižoja vietējā Valsts policijas iecirkņa priekšnieka vietneces (mazgadīgo jomā) meita. Policistu bērniem ir negants raksturs. Tā kā simtlatnieku dēli saskaras dzīvē katrs ar savām problēmām. Nesmejies par simtlatniekiem un viņu bērniem!!!
Ko RTU iz aizmirsusi studiju programma, kurā 20 KP ir veltīti humanitārajiem un sociāliem studiju kursiem? Kāds sakars tam ar inženierzinātnisko domāšanu? Kaut kā negodīgi sanāk. Vieniem bliež vairākus semestrus ar augstāko matemātiku, fiziku un fizikālo ķīmiju (pēc būtības fizikas speckurss ķīmiķiem ar augstākās matemātikas elementiem), bet citi pat maģistratūrā izbauda humanitāro un sociālo kursu burvību! Man šādu kursu nav, ja nu vienīgi B daļas angļu valoda un kaut kas no 4KP daļas. Diplomi ir dažādi.
Paldies Skolnieciņ!
Lieliski aprakstīji savu vidi, kura ir sociāli bezatbildīga, neizglītota un badīga(kurai vadošais ir sauklis ”dodiet, dodiet, dodiet, mums pienākas”).
Tā ir sabiedrības daļa, kuru interesē tikai 10kg bezmaksas makaronu paka un kuras simbols ir sarkanā lupata un bojārišņiks.
2023 saka: 01.05.2023 10:02 Man komuņagas jeb komunisti riebjas, jo manā izpratnē tie ir ļauni, sabiedrībai bīstami, mentāli slimi cilvēki. Komunisms ir pielīdzināms nacismam, es teiktu, ka komunisms kā nāves un iznīcības ideoloģija ir briesmīgāks par nacismu. Nacisms bija īslaicīgs un aizejošs, bet komunisma miazmas uzplauka teju uz visiem pasaules kontinentiem un nesa cilvēcei ciešanas. Baiss sociālais eksperiments.
Un tu man mēģini piekārt birku “komunists”. Par komunismu jautā Valdim Kokaram, Leonīdam Ribickim un citiem RTU senioriem. Viņu jaunība iekrita grūtos laikos, kad kolaboracionisms un sadarbība ar okupācijas varu bija norma. Es šos cilvēkus nenosodu, jo tādi bija tie laiki. Ja Valdis Kokars un Leonīds Ribickis savā jaunībā publiski praktizētu dievturību jeb ticību Latvju Dieviem, humānismu, domas brīvību, ticības brīvību, tad viņi nekļūtu par profesoriem, savas jomas speciālistiem. Sistēma viņus apēstu. Man ar komunistiem nav ne mazākā sakara. Un krievija man riebjas.
2023 saka: 01.05.2023 10:02 Man nekādas stipendijas neviens nav piešķīris. Vidusskolu es absolvēju normāli, vidējā atzīme bija 8 balles. CE rezultāti bija virs valstī vidējā. Un man bija panākumi novada un valsts mācību priekšmetu olimpiādēs. Un uz vidusskolas absolvēšanas laiku man bija trūcīga statuss. Bet “Vītolu fonda” stipendija , “Simtgades” stipendija man gāja secēm. Kaut kā jocīgi sanāca. Būt par trūcīgu jaunieti nav tik viegli, kā būt par kristīgo kleriķi, kas saka: “Dodiet, dodiet.”. Man neko nedod. Un es nelūdzu. Bet es zinu, ka Dievi ir ar mani. Un man ar to pietiek.