Valsts kontrole: pašlaik Latvijā ar kavēšanos veido nepārdomātu un dārgu bio atkritumu apsaimniekošanas sistēmu

“Atkritumu apsaimniekošana Eiropā, t.sk. Latvijā, jau šobrīd neietilpst bezmaksas pakalpojumu grupā, un turpmāk gaidāms atkritumu apsaimniekošanas maksas sadārdzinājums. Mājsaimniecības jau tagad piedzīvo izmaksu pieaugumu daudzām ikdienas patēriņa precēm un pakalpojumiem. Diemžēl, Latvijā neizveidojot efektīvu BA apsaimniekošanas sistēmu un neizmantojot iespējas gūt ienākumus no pārstrādātajiem atkritumiem, mēs riskējam uz iedzīvotāju pleciem uzlikt vēl vienu dārgu nastu – par šīs sistēmas uzturēšanu. Ja netiks “restartēta” pašreizējā pieeja, tad iecerētā sistēma būs valstij ļoti dārga un iedzīvotājiem nedraudzīga, turklāt negatīvu ietekmi uz valsts budžetu var radīt arī potenciālās ES sankcijas, ja sistēmu neieviesīs laikā,” skarbos revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins. Viņš arī norāda, ka finansiālais slogs tieši korelē ar iedzīvotāju uzvedību, piedaloties dalītās atkritumu vākšanas sistēmās, – nodalot no kopējās atkritumu plūsmas atkritumus, par kuriem nav jāmaksā, tiek samazināts atkritumu daudzums, par kuriem ir jāmaksā. Tā arī izpaužas princips “piesārņotājs maksā”.

Identificētie riski ļauj prognozēt – BA pārstrādes sistēmu neieviesīs termiņā; jārēķinās ar sankcijām.

No 2010. līdz 2018. gadam kopējais atkritumu daudzums ES palielinājās par 5% jeb 114 milj. tonnu. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva nosaka, ka līdz 2035. gadam atkritumu poligonos apglabāto sadzīves atkritumu (SA) īpatsvars jāsamazina līdz 10% no kopējā SA daudzuma. Savukārt no SA aptuveni puse ir bioloģiskie atkritumi (BA). Lai izpildītu mērķi, līdz 2023. gada beigām jāievieš BA dalītās vākšanas un pārstrādes sistēma, kas darbojas, ir efektīva un atbilst vides prasībām.

Diemžēl Latvijā BA dalītās vākšanas sistēmas ieviešana attīstās ļoti lēni, un līdz 2023. gada beigām plāno pabeigt vien BA pārstrādei nepieciešamo infrastruktūru. Revīzijā identificēti būtiski riski, kas ļauj prognozēt – noteiktajā termiņā neizdosies izveidot efektīvu BA apsaimniekošanas sistēmu visā valsts teritorijā un netiks sasniegti direktīvā noteiktie mērķi, kas nozīmē – Latvijai var tikt piemērotas ES sankcijas. Vienreizējās soda naudas minimālā summa ir 392 000 eiro, bet atkarībā no pārkāpuma smaguma un ilguma sods var būt lielāks – maksimālais sankciju apmērs ir 11 566 120 eiro gadā līdz pārkāpuma novēršanai.

Turklāt pēc Valsts kontroles aplēsēm, neieviešot BA dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmu visā valsts teritorijā jau 2021.–2023. gadā, Latvijas iedzīvotāji negūs vismaz 16 576 830 eiro potenciālo ietaupījumu, t.sk. Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas reģionā (AAR) 6 430 910 eiro un 10 145 920 eiro pārējos reģionos. Ņemot vērā 2022. un 2023. gadā plānoto dabas resursu nodokļa pieaugumu par atkritumu apglabāšanu, iedzīvotāju negūtais ietaupījums var būt vēl lielāks par aplēsto.

 Sistēmas paradokss: veido dārgas BA pārstrādes iekārtas, neņemot vērā, ka nav pieejami dalīti vākti BA un pēcpārstrādes materiāli nav izmantojami

Latvijā pašlaik ir iestrādes tikai sistēmas vidus posma (savākšana un pārstrāde) izveidei. Izvēlētie risinājumi ir dārgi, un tos vienlīdzīgi piemēro teritorijās gan ar lielu iedzīvotāju blīvumu, gan ar daudz mazāk iedzīvotājiem. Savukārt sistēmas sākumposma un beigu posma ieviešana būtiski “klibo”.

Būtisku risku BA apsaimniekošanas maksas nepamatotam sadārdzinājumam rada tas, ka 2013.–2020. gada plānošanas periodā, piesaistot ES līdzfinansējumu, uzsāka nozīmīgu un dārgu (90 miljonu eiro vērtībā) BA anaerobās pārstrādes infrastruktūras objektu celtniecību sešos sadzīves atkritumu poligonos, kuru kopējā jauda pārsniegs Latvijas vajadzības. Pēc Valsts kontroles aplēsēm līdz ar šo iekārtu izbūvi kopējās pieejamās BA pārstrādes jaudas Latvijā sasniegs 380 443 tonnas gadā, ieskaitot arī kompostēšanas laukumos un biogāzes stacijās pieejamās pārstrādes jaudas. Visos AAR (izņemot Viduslatvijas AAR) plānotā kopējā BA pārstrādes jauda būs aptuveni 2–2,5 reizes lielāka nekā prognozētais maksimālais mājsaimniecību radītais BA daudzums. Iemesls šādai situācijai var būt datu kvalitātes problēma, kas minēta teju katrā Latvijas mēroga atkritumu apsaimniekošanas pētījumā un joprojām ir aktuāla. Lai pieņemtu pamatotus lēmumus, t.sk. par investīcijām un infrastruktūras objektu jaudu, nav pieejami ticami dati par radīto BA daudzumu valsts un pašvaldību teritorijās.

BA pārstrādes sistēmas dārdzību lielā mērā nosaka arī tas, ka tās izveidē Latvijā šobrīd lielākais uzsvars ir likts uz BA anaerobo pārstrādi, neveicinot citu, daļēji jau eksistējošu alternatīvu izmantošanu vai ieviešanu, piemēram, mājkompostēšanas popularizēšana, esošās BA pārstrādes infrastruktūras – kompostēšanas laukumu un biogāzes staciju – izmantošana un/vai pielāgošana BA pārstrādei.

Būtisks faktors, kas ļautu samazināt BA pārstrādes sistēmas uzturēšanas izmaksas, ir pārstrādes galaprodukta tālāka izmatošana, t.sk. realizācija. Taču Latvijā joprojām nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu BA beigu statusu, kas savukārt ļautu efektīvi un droši izmantot no BA iegūto kompostu un/vai digestātu. Tāpat nav ieviesta komposta kvalitātes sistēma, kā tas ir izdarīts vairumā ES dalībvalstu. Tādējādi nav nodrošināta iespēja samazināt BA apsaimniekošanas izmaksas, saņemot ieņēmumus no pārstrādes rezultātā iegūto produktu realizācijas.

Rezultātā izveidojusies paradoksāla situācija: Latvijā veido sistēmu, kur BA atkritumus pārstrādās par dārgu naudu, bet realitātē nav ne pašu pārstrādājamo atkritumu, ne kur izmantot pārstrādes rezultātā iegūtos vērtīgos materiālus.

 Fundamentāla politiku īstenošanas problēma – sistēmu veido decentralizēti, bez efektīvas koordinēšanas

Virkne iemeslu veicinājuši situāciju, kurā esam pašlaik. Pirmkārt, kopējā valsts politikas koordinācija nav efektīva, politikas veidotājas – VARAM – rīcība aprobežojas ar nepilnīgu saistošo tiesību aktu izstrādi un tikai daļēju situācijas monitoringu, lielā mērā BA dalītās vākšanas sistēmas veidošanu atstājot katras pašvaldības atbildībā. Turklāt pašvaldību kā politikas ieviesēju situāciju apgrūtina tas, ka sistēmas ieviešanai valsts līmenī nav noteikti konkrēti mērķi un uzdevumi to sasniegšanai; nav noteikti konkrēti kvantitatīvie vai kvalitatīvie rādītāji, lai pašvaldībās ne tikai formāli ieviestu sistēmu, bet lai tā darbotos ekonomiski un efektīvi, sabalansējot vides mērķus, pieprasījumu, piedāvājumu un izmaksas.

BA dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmas ieviešanas process nav noritējis plānveidīgi un saskaņoti ar visām iesaistītajām pusēm. Lai gan atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2014.–2020. gadam paredzēja darbības BA dalītās vākšanas un pārstrādes sistēmas ieviešanai, reģionālā līmenī vairumā AAR netika izstrādāti plāni, kas secīgi kaskadētu valsts plānā noteiktos mērķus. Turklāt valsts attīstības plānošanas dokumentos noteiktos mērķus, kas netika izpildīti iepriekšējā plānošanas periodā, bez izvērtējuma pārcēla uz jauno plānošanas periodu, nenosakot rezultatīvos rādītājus, kā arī nesniedzot pašvaldībām lielāku skaidrību par BA apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu.

Bez iedzīvotāju aktīvas iesaistes BA dalītas vākšanas sistēmu Latvijā izveidot nav iespējams

Citu valstu pieredze rāda, ka bez iedzīvotāju aktīvas iesaistes BA dalītas vākšanas sistēmu izveidot nav iespējams. Latvijas iedzīvotāju izglītošanas un  informēšanas aktivitātes par atkritumu šķirošanas nozīmi nav bijušas pietiekamas, neskatoties uz iniciatīvām, ko īsteno sabiedriskās organizācijas un zaļā dzīvesveida entuziasti. Arī pašvaldības un to institūcijas ir bijušas kūtras ar savu piemēru demonstrēt BA dalītu vākšanu, piem., iestādēs, kur nodrošina sabiedrisko ēdināšanu (izglītības iestādes u.c.). Tāpat tās nav organizējušas un atbalstījušas iedzīvotāju iniciatīvas. Iedzīvotāju informēšanā par atkritumu šķirošanu līdz šim nepietiekami motivēti un iesaistīti ir bijuši namu apsaimniekotāji, kas ir iedzīvotājiem tuvākais BA apsaimniekošanas sistēmas posms.

“Sabiedrības iesaiste ne vienmēr aprobežojas ar informatīvo bukletu vai reklāmu veidošanu, bet arī ar proaktīvu darbību, piemēram, piedāvājot iedzīvotājiem bezmaksas tvertnes dalītai BA vākšanai, tā veicinot iedzīvotāju izpratni un iesaisti. Pretēji citu valstu pieredzei Latvijā nav skaidri noteikti uzdevumi sabiedrības informēšanas aktivitātēm un to efektivitāti nevērtē. Diemžēl rezultātā Latvijā līdz šim nav izdevies izveidot izpratni par BA dalītās vākšanas nepieciešamību, iespējām un ieguvumiem,” norāda E.Korčagins.

Lai arī “vilciens gandrīz aizbraucis”, joprojam var samazināt izmaksas

Valsts kontroles revidenti uzsver – nepieciešamo investīciju apjomu sistēmas izveidošanā un uzturēšanā Latvijā bija un vēl joprojām ir iespējams samazināt, turklāt vairākos veidos.

• ES prakse rāda, ka BA dalītās vākšanas sistēma ne vienmēr noteikta kā obligāta visā valstī, bet tikai atsevišķās pašvaldībās. Citviet, vērtējot konkrēto situāciju un iespējamos risinājumus, pieņem lēmumus par izmaksu ziņā lētākiem risinājumiem. Piem., Ungārijā sāktas atsevišķas lokāla/reģionāla mēroga iniciatīvas BA dalītai vākšanai, valsts mērogā šādu sistēmu neieviešot.
• Sistēmas izmaksas var samazināt, gan izmantojot jau iepriekš izveidotu BA pārstrādes infrastruktūru, piem., biogāzes ražošanas iekārtas, gan ieviešot anaerobajai pārstrādei alternatīvus BA izmantošanas veidus vietās, kur tas ir iespējams.
• Būtisks faktors, kas ļauj samazināt sistēmas uzturēšanas izmaksas, ir pārstrādes galaprodukta tālāka izmatošana, t.sk. realizācija. Tam nepieciešams normatīvais regulējums BA beigu statusa noteikšanai, kas ļautu efektīvi un droši izmantot no BA iegūto kompostu un/vai digestātu. Tāpat jāievieš komposta kvalitātes sistēma, kā tas izdarīts vairumā ES valstu. Tā BA pārstrādes rezultātā iegūto produktu varētu komercializēt – varētu samazināt BA apsaimniekošanas izmaksas no ieņēmumiem, ko iegūtu no pārstrādes produktu realizācijas.

#PēcRevīzijas VARAM un pašvaldībām sniegti 15 ieteikumi, lai nekavējoties ieviestu efektīvu un ekonomiski pamatotu BA apsaimniekošanas sistēmu un veidotu visā Latvijā vienotu sistēmas dalībnieku izpratni par pienākumiem un prasībām. Termiņš Valsts kontroles ieteikumu ieviešanai pašvaldībām ir 2022. gads un VARAM – 2023. gads.

Problemātika

• Šobrīd lielākā daļa (no 30% līdz 60%) BA nonāk nešķirotos (jauktos) sadzīves atkritumos (NSA), no kuriem tehnoloģiski tos pilnīgi nodalīt vairs nav iespējams, lai gan sadzīves atkritumu poligonos (SAP) ir uzstādītas šķirošanas iekārtas. Mehāniski nodalītā BA frakcija satur daudz nevēlamo piejaukumu (piem., stikls, plastmasa). BA samazina pārējo NSA atkritumu šķirošanas un tālākizmantošanas iespējas.
• BA daudzums uz vienu iedzīvotāju ES valstīs būtiski atšķiras – no 75 kg/iedzīvotāju Ungārijā līdz 375 kg/iedzīvotāju Dānijā (vidēji ES – 175 kg/iedzīvotāju). Arī BA īpatsvars sadzīves atkritumu (SA) masā ir atšķirīgs: no 17% Ungārijā līdz 48% Spānijā. Radītais BA daudzums un īpatsvars atkarīgs no dažādiem faktoriem, t.sk. datu iegūšanas un ziņošanas metodikas, urbanizācijas līmeņa, dalītās vākšanas sistēmas esamības, mājkompostēšanas izplatības, klimatiskajiem apstākļiem u.c.
• Atkritumu radītāji, t.sk. iedzīvotāji, maksā par nešķiroto atkritumu savākšanu un ir ieinteresēti samazināt to apjomu, samazinot izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu – dalīti vācot BA, tiek samazināts NSA apjoms.
• Lai nodrošinātu BA bez būtiskiem piejaukumiem, svarīgi izveidot to dalītu vākšanu.

Papildu informācija

Revīzijas ziņojums, infografika, grafiki (7) ieteikumu ieviešanai pēc #PēcRevīzijas u.c.