Valdība lemj atvieglot lēmumu pieņemšanu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās

“Līdz šim daudzdzīvokļu mājās lēmums par veicamajiem atjaunošanas vai nepieciešamajiem remontdarbiem tika pieņemts ar 50+1 mājas īpašnieku balsīm. Taču tas  neveicināja operatīvu lēmumu pieņemšanu gadījumos, kad lielākā daļa mājas iedzīvotāju neiesaistās ēkas apsaimniekošanā. Piemēram, padomju laikā celtās mājās ir jāuzlabo tehniskais stāvoklis, kā arī vairums daudzdzīvokļu ēkas Latvijā nav energoefektīvas, un bez to pilnīgas atjaunošanas ir gandrīz neiespējami mazināt iedzīvotāju maksājumus par siltumenerģiju. Tāpēc Ekonomikas ministrija maina kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, lai veicinātu dzīvokļu īpašnieku sadarbību lēmumu pieņemšanā ēku uzlabošanas un pārvaldīšanas procesos,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Kā zināms, dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt vairākos veidos – dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē; aptaujas veidā, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci; vai citādi, savstarpēji vienojoties.

Šobrīd likumā ir noteikts, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā pusi, jeb 50+1 no visiem dzīvokļu īpašumiem. Ministrija piedāvā pilnveidot regulējumu par dzīvokļu īpašnieku balsojumu, nosakot, ka gadījumā, ja kopsapulce nav lemttiesīga (reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem), tad to var sasaukt  atkārtoti. Ja kopsapulce ar to pašu darba kārtību tiek atkārtoti sasaukta mēneša laikā, tā ir lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Līdzīgs risinājums paredzēts arī aptaujās – ja dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, noteiktajā termiņā nav snieguši rakstveida atbildi, mēneša laikā var tikt organizēta atkārtota aptauja, kurā tāda paša lēmuma pieņemšanai nepieciešams, lai “par” nobalso vairāk nekā viena trešdaļa no visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Šāds risinājums ir izvēlēts tādēļ, ka daudziem dzīvokļu īpašniekiem trūkst intereses par kopības darbību, tādēļ viņi nepiedalās kopības gribas veidošanā. Tas ir saistīts arī ar to, ka arvien biežāk dzīvokļu īpašumi netiek lietoti pašu vai ģimenes locekļu vajadzībām, bet gan tiek izīrēti vai arī jau sākotnēji iegādāti kā investīciju objekti. Tāpat šāda risinājuma izvēle ir saistīta ar nepieciešamību nodrošināt efektīvu dzīvojamo māju ikdienas pārvaldīšanu (uzturēšanu).

Līdzīga prakse tiek piemērota arī citviet Eiropā. Piemēram, Igaunijā attiecīgās jomas regulējošie normatīvie akti paredz, ka gadījumā, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei nav kvoruma, tad ar tādu pašu darba kārtību var tikt sasaukta jauna kopsapulce, kas ir lemttiesīga neatkarīgi no dalībnieku skaita. Tāpat arī Austrijā noteikts, ka noteiktos gadījumos dzīvokļu īpašnieku mazākumam ir iespēja izlemt jautājumus, kas skar dzīvojamas mājas pārvaldīšanu.

Būtiski uzsvērt, ka plānotie grozījumi gan attiecībā uz atkārtotajā kopsapulcē, gan aptaujā virzāmajiem lēmumiem neattiecas uz likumā jau šobrīd (17.pantā) noteiktajiem gadījumiem, kad nepieciešams lielāks balsu skaits par vienkāršu balsu vairākumu no visiem dzīvokļu īpašumiem, kā arī par jautājuma izlemšanu, kas attiecas uz pārvaldniekam uzdoto pārvaldīšanas darbību uzdošanu vai atsaukšanu.

Detalizēti ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā var iepazīties Tiesību aktu portālā. Grozījumu likumā vēl jāapstiprina Saeimā.