Nosaukums cēlies no grieķu vārda “passover”, kas izvēlēts tāpēc, ka rožainais supermēness ir pirmais pilnmēness, kas uzmirdzēs pēc pavasara ekvinokcijas, ko sagaidījām 19. martā. (24. martā pie debesīm mirdzēja jauns mēness.)
Mūsdienās par supermēnešiem sauc tos pilnmēnešus, kas sakrīt ar Mēness tuvāko punktu Zemei tā eliptiskajā orbītā, kā rezultātā Mēness no Zemes būs redzams daudz lielāks nekā ierasts.
Tik liels Mēness, kāds tas būs naktī no 7. uz 8. aprīli, Latvijā šogad vairs nebūs redzams. Atsevišķās vietās pasaulē, piemēram, Austrālijā, labākais laiks, lai vērtos šajā parādībā, būs trešdienas, 8. aprīļa, vakars.
Visiespaidīgākais skats parasti ir pievakarē, Mēnesim tikko parādoties virs horizonta. Šonakt Latvijā (Rīgā) Mēness leks pulksten 19.12, bet jāņem vērā, ka tobrīd Saule vēl nebūs norietējusi – tas notiks 20.16.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozēm, šajā periodā Latvijā gaidāms daļēji mākoņains laiks. Visvairāk mākoņu būs Vidzemē un Latgalē, tur arī iespējas vērot supermēnesi tādējādi mazākas, Rīgā gaidāms daļēji mākoņains laiks, brīžiem debesis skaidrosies, bet vismazāk mākoņu būs Zemgalē. Kurzemē gaidāms daļēji mākoņains laiks līdz pusnaktij, bet pēc tam debesis lielākoties valsts rietumos būs skaidras.
Covid komplektā ar 5G un sarkanu pilnmēnesi ir kā medusmaize Rakovskai un citiem pasaules gala pesteļotājiem.