Visā valstī ziemāju vārpu veidošanos attīstību ietekmēja sausums, līdz ar to – graudaugiem īsākas vārpas ar mazāku graudu skaitu tajās kā parasti. Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Vieglākās augsnēs ziemas kvieši, rudzi un tritikāle ir priekšlaikus nogatavojušies jeb nokaltuši, kas nozīmē, ka graudi ir sīki un raža šādos laukos būs zema. Rudziem graudu attīstību vārpā ietekmēja arī tripša bojājumi. Labs graudu rupjums ir laukos, kuri labāk pārcieta sausumu un kur laikus tika sagaidīts nepieciešamais nokrišņu daudzums. Rapsim pieejamais mitrums nodrošināja labu sēklu rupjumu, tomēr kopumā tas ir mazāka auguma ar mazāku biomasu, kas rezultēsies zemākā ražā.”
LLKC Kuldīgas biroja augkopības konsultante Daiga Mellere stāsta, ka mainīgo laikapstākļu dēļ Kurzemē krasi atšķirīgas situācijas rodas pat viena pagasta robežās: “Ir saimniecības, kurās vasaras sākumā piedzīvotā sausuma dēļ raža gaidāma pat uz pusi mazāka kā aizvadītajā gadā. Nereti var sastapt laukus, kur varēs novākt vien sēklas tiesu. Pavasarī piedzīvotā sala dēļ vairākos ziemas miežu laukos nav attīstījušies graudi. Vārpas tukšas. Pašlaik dominējošo intensīvo lietavu ietekmē situācija var kļūt vēl sliktāka – jāsāk domāt par iegūstamo graudu kvalitāti. Cietuši būs visi.”
Konsultanti neizslēdz nepieciešamību vākt ražu paaugstināta mitruma apstākļos, taču tas nozīmētu lielus izdevumus kaltēšanai. Jāņem vērā, ka kopumā pirmie iekultie ziemas kvieši Kurzemē uzrāda nedaudz optimistiskākas ražas, nekā saimniekiem vizuāli šķiet. Tādējādi ir cerības, ka vēlākās šķirnes labāk koptos laukos dos labākas ražas šajā sezonā.
Tikmēr Vidzemē lēnām sākusies pļauja, kas tūliņ arī lietus dēļ apturēta. “Pāris zemnieku appļāvuši ziemas miežus, bet tādu ir salīdzinoši maz, jo pašlaik viss ir mitrs. Arī lopu īpašnieki saskaras ar grūtībām. Ganāmpulku īpašnieki, kuri sējuši lopbarību, uzsver, ka stāvoklis ir katastrofāls. Piemēram, āboliņš izdīdzis un izkaltis. Ir sagatavoti tikai 30% no kopējā vajadzīgā lopbarības apjoma. Arī daļa auzu sējuma aizgājis lopbarībai. To kvalitāte atkarīga vien no tuvākajiem laikapstākļiem,” stāsta LLKC Limbažu biroja augkopības konsultante Brigita Skujiņa.
Latgalē, kur pēc pārziemošanas visvairāk cietuši bija ziemas kvieši, bet mazāk – ziemas rudzi, pašreizējā situācija liecina, ka: “Bioloģiskajās saimniecībās raža atkarībā no tā, kāda ir augsne un priekšaugs, svārstīsies no 1,0 līdz 2,0 t/ha, smilšainākās augsnēs raža būs zemāka,” norāda LLKC Preiļu konsultāciju biroja augkopības konsultants Arvis Spuriņš.
Konvencionālajās saimniecībās atkarībā no tā, cik daudz ticis nodrošināts mēslojums, raža gaidāma no 3 līdz 6 t/ha. Vietās, kur pamatmēslojums likts nedaudz un papildmēslojumā dots tikai slāpeklis, raža paredzama zemāka. Svarīgi rādītāji prognožu veikšanai ir arī augsnes granulometriskais sastāvs, kā arī saņemtais nokrišņu daudzums. Latgales puses vasarāju sējumos situācija ir vēl sliktāka. Agrāki vasarāju sējumi atkarībā no saņemtā mitruma daudzuma ir ļoti dažādi un raža prognozējas no 1 līdz 3 t/ha.
Jūlija beigās apkopotās ražas prognozes liecina, ka vidēji Latvijā no viena hektāra būs nokuļami: ziemas kvieši – 4,26 t, rudzi – 3,52 t, tritikāle – 3,46 t, ziemas rapsis – 2,34 t, ziemas mieži – 3,78 t.
