Nosacījumi veiksmei un biežākās kļūdas, uzsākot bio atkritumu šķirošanu. Citu pašvaldību piemēri

Kustību BIO CIKLS novembrī uzsāka Latvijas Pašvaldību savienība, Liepājas RAS, ZAAO, CleanLiving, CleanR, vairākas pašvaldības, atkritumu apsaimniekotāji un namu apsaimniekotāji, lai veicinātu sabiedrības informētību un iesaisti bio atkritumu šķirošanā. Lai arī dati par pilotprojektu, kurā piedalās ap 5000 iedzīvotājiem Liepājas, Grobiņas, Saldus, Cēsu un Ropažu novados, apkopoti tikai par pirmo darbības mēnesi, tie iezīmē būtiskākās tendences, problēmas un risinājumus.

Ņemot vērā projekta apjomu, dalībnieki dažādos novados to uzsāka atšķirīgos laikos, kas neļauj vēl izdarīt kopējus secinājumus par izmaiņām sadzīves atkritumu apjomā. Taču, aplūkojot datus par Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionu, kas projektu uzsāka novembra sākumā, redzams, ka sadzīves atkritumu apjoms projekta mājās samazinājies par aptuveni 17%, un viena mājsaimniecība mēneša laikā savāc 4.8 kg bio atkritumu.

Izplatītākie piejaukumi bio atkritumos

Pilotprojekta viens no mērķiem ir iegūt pieredzi, kas palīdzētu bio atkritumu šķirošanas tālākajā ieviešanā visā novadā, tādēļ šobrīd ļoti rūpīgi tiek pētīti iedzīvotāju šķirošanas paradumi un izplatītākās kļūdas. Papildus morfoloģiskajām analīzēm, tiek fotografēti un pārskatīti pilnīgi visi projekta atkritumi, kā arī uzturēta regulāra komunikācija ar māju pārvaldniekiem un vecākajiem.

Galvenais piesārņojums ir plastmasas iepirkumu maisiņi, kas skaidrojams ar to, ka cilvēki ir pieraduši atkritumus izmest šādos maisiņos. Šobrīd ir nepietiekama informācija par to, kā atšķirt kompostējamu bio plastmasas maisiņu no parasta ne-kompostējama maisiņa. To apgrūtina arī maldinošie uzraksti “recycable” un “recycled” uz plastmasas atkritumu maisiņiem, vedinot domāt, ka šie maisiņi ir metami bio atkritumos, lai gan tie ir ražoti no pārstrādātas plastmasas vai ir pārstrādājami tikai kā plastmasas atkritumi – pie nosacījuma, ka tie tīri ir iemesti plastmasas atkrituma konteinerā.

Otrs biežākais piesārņojums ir pārtikas produktu iepakojums, izmetot sabojājušos produktu vai to pārpalikumus kopā ar to iepakojumu. Tāpat jāatceras, ka bio atkritumi ir tēja un kafijas biezumi, bet ne to maisiņi un filtri. Lai arī gatavoti no papīra, tie satur līdz pat 30% plastmasas, kas nodrošina to funkcionalitāti, un sadaloties rada mikroplastmasas piesārņojumu.

Sākot šķirošanu, iedzīvotāju attieksme uzlabojas

Ja pieņemts uzskatīt, ka bio atkritumu šķirošana ir netīrs un smakojošs process, tad šobrīd bažas par bio atkritumu šķirošanas netīrumu un smakām BIO CIKLS pilotprojekta dalībniekiem izzudušas un tie atzīst, ka arī šķirošanas process, sākot darīt, nebūt nav sarežģīts vai apgrūtinošs.

Grobiņā Stacijas ielas 2 nama pārstāvis Normunds Brucis pastāsta, ka iesaistīties bio atkritumu šķirošanā nebijis grūti, jo iepriekš saņemtā informācija bijusi pietiekama un arī mājas iedzīvotāju sapulce, ko pašvaldības pārstāvji oktobra beigās noorganizēja daudzdzīvokļu mājas pagalmā, bijusi vērtīga, jo klātienē ikviens mājas iedzīvotājs varējis saņemt visu nepieciešamo informāciju. Jautājot par pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem, iesaistoties bio atkritumu šķirošanas procesā, N. Brucis stāsta, ka negatīvu lietu šajā nesaskata. Savukārt par pozitīvajiem aspektiem, iesaistoties šķirošanas procesā, galvenokārt akcentē iespēju samazināt izmaksas par atkritumu šķirošanu. “Šo novērtē arī mājas iedzīvotāj. Laikā, kad izmaksas pieaug daudzās jomās, ir būtiski rast iespēju kaut kur arī ietaupīt,” uzver N. Bucis. “Šķirošanas komplekta saņemšana noteikti veicināja iesaistīšanos procesā. Mājas iedzīvotajiem tagad ir izpratne, kā tas darbojas. Tas ir foršs starta sākums!”

Risinājumi veiksmīgākai bio atkritumu šķirošanai

Kustība BIO CIKLS ir vēl tikai sākumā, taču pirmais mēnesis jau ļāvis izdarīt arī pirmos secinājumus, kas var palīdzēt šķirošanas procesa veiksmīgākai ieviešanai plašākā reģionā. Izšķiroša nozīme ir komunikācijai – gan skaidri saprotamai informācijai iedzīvotājiem par to, kā ir jāšķiro un kāpēc to ir nepieciešams darīt, gan arī sadarbībai ar māju vecākajiem, lai atrisinātu visus saistītos jautājumus. Māju vecākie bieži vien arī ir tie, kas vislabāk spēj iedzīvotājiem izskaidrot šķirošanas nepieciešamību un atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem.

Kā atzīmē Liepājas RAS, ieviešanas procesā palīdz uz lielo konteineru atkritumu maisiem uzrakstītie marķējumi, lai, pamanot kādas kļūdas vai nepilnības, varētu operatīvi identificēt māju un sazināties ar mājas vecāko, sniedzot atgriezenisko saiti par kļūdām un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Regulāra informācija par to, kā mājai veicas ar šķirošanu, galvenie secinājumi un veicamie uzlabojumi visa projekta gaitā  tiek sniegta visiem projekta dalībniekiem caur paziņojumiem kāpņu telpās vai WhatsApp grupās.

Aizslēdzamas atkritumu konteineru novietnes pasargā no garāmgājēju nepareizi iemestajiem atkritumiem, kas var sabojāt visu pārējo konteinera satura kvalitāti. Iedzīvotāji ir atzinuši, ka ļoti palīdz, ja uz konteineriem ir izvietotas ātri uztveramas uzlīmes par to, kādi atkritumi katrā metami, un ir viegli pieejams šķirošanas ceļvedis, kur ielūkoties šaubu gadījumā. Savukārt kompostējamā maisa ielikšana lielajā konteinerā palīdz uzturēt tīrākus konteinerus, kā arī pasargā no atkritumu iesalšanas tām mājām, kur iedzīvotāji šķiro bez iepakojuma, atkritumus no sava spainīša izberot lielajā konteinerā.

Kustības BIO CIKLS būtība

Bio atkritumu šķirošana no šī gada ir obligāta visā Eiropas Savienībā. Saskaņā ar Eiropas Komisijas izvirzīto mērķi dalībvalstis, tai skaitā Latvija, 2035. gadā poligonos varēs apglabāt ne vairāk kā 10% no visiem atkritumiem. Izmetot bio atkritumus sadzīves atkritumu konteinerā, tos visus kopā apglabā poligonos, radot nopietnu vides piesārņojumu un palielinot atkritumu kalnu, kas jau ir nopietns izaicinājums visā Eiropā. Savukārt, atšķirojot bio atkritumus, mēs varam tos pārstrādāt jaunā resursā – gan biogāzē, gan augsnes kompostā, vienlaikus samazinot savas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu, veidojot savu zemi tīrāku un virzoties tuvāk minētā mērķa sasniegšanai.

Pasaules prakse un arī pērn Rīgā īstenotais pilotprojekts #biovaig ir pierādījuši saprotamas informācijas pieejamības un sistēmas ērtuma nozīmīgumu un ietekmi uz rezultātu. Kustības BIO CIKLS uzdevums ir bio atkritumu šķirošanas labo praksi attīstīt arī pārējā Latvijas teritorijā, veicinot iedzīvotāju iesaisti un informētību par to. Projekts BIO CIKLS simbolizē bio atkritumu atjaunojamību un iespēju tos izmantot kā resursu.