Deputāti sēdē sprieda par pesticīdu patēriņa tendencēm Latvijā, pasākumiem ar to lietošanu saistītu risku samazināšanai un 10 430 pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā”.
Apakškomisija lēma aicināt atbildīgās ministrijas un iestādes izvērtēt iespējas paplašināt laukmales joslas. Šobrīd noteikts, ka laukmale ir divus līdz 20 metrus plata ražošanā neizmantota josla ar zālāju, savvaļas ziedu vai tamlīdzīgu augu segumu, un par tās ieviešanu lauksaimnieki var saņemt subsīdijas, pauda deputāti.
Paplašinot laukmales un ierobežojot tajās pesticīdu lietošanu, tiktu ņemtas vērā gan iedzīvotāju intereses, kuri iebilst par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu tiešā dzīvojamo māju tuvumā, gan lauksaimnieku intereses, sprieda apakškomisija.
Tāpat deputāti aicināja izstrādāt regulējumu, kas paredz, ka zemes īpašniekam vai izmantotājam par plānoto augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu jāinformē apdzīvoto lauku māju īpašnieki, kuru mājas atrodas līdz 100 metriem no pesticīdu lietošanas vietas un kuri ir izteikuši šādu vēlmi. Apakškomisija sprieda, ka to iespējams nodrošināt, izmantojot jau esošos elektroniskos risinājumus un informācijas sistēmas, kuras izmanto lauksaimnieki.
Apakškomisija aicināja atbildīgās ministrijas arī paredzēt papildu līdzekļus vides un pārtikas monitoringam, kā arī pētījumu veikšanai, informē J.Simanovska. Vienlaikus apakškomisijas priekšsēdētāja aicināja atbildīgās iestādes nesarežģīt procesus un neradīt lieku birokrātiju.
Augu aizsardzības līdzekļi ir labi, ja tos pareizi lieto. Pareizajā koncentrācijā, pareizajā konkrēta kultūrauga dzīves attīstības posmā, pareizajā diennakts laikā utml.. Ne vienmēr lielie zemnieki to ievēro. Daļa laucinieku, lai nemaksātu NĪN zemi, vienkārši atdod lauksaimniekiem to uz nomu. Un tie kā jau paraug lielzemnieki uzar ap māju visu pa tīro. Un pūš ķimikālijas dūšīgi, ar jaudu. Vel iet putekļi pa gaisu no minerālmēsliem, bet tie ir mazāk kaitīgi.
Daļa lauksaimnieku iemanās dabūt lauksaimniecības indes (dažādi biocīdi) no Krievijas. Eiropā šīs vielas ir aizliegtas, bet Krievijā nē. Kāpēc aizliegtas? Dēļ to kaitīguma un sliktās biodegradejamības.
Ta vins ir.visbriesmigajas indes lieto rapsim..tajos laukos nevajag iet un taisit selfijus..suns izgaja cauri un dabuja nieru mazspeeju…bet ari tiem zemniekem liek mainit augu seku..bet kimiju tie lieto biezi un lielos daudzumos.nu traki.bet pilnigi bez kimijas piemajas saimniecibaa ari vairs nevar iztikt. siltumnicas bez kimijas neiztikt.gurkiem uzmetas tiliklerces.tomatiem brunaa un pelekaa puve.. un darzaa kartupelos koloraado vabolles un kapostos baltenu tarpi…senak tadu vabolu un kailgliemezu nebija daudzas ir ievestas ar stadiiem un seklam….bet liekzemnieku nepanatotaa lauku indesabna ir jaaizliedz…ta nonak grubtsudenos un upes.
Rapsis ietilpst kāpostu ģintī. Tam ir tie paši kaitēkļi, kas kāpostiem. Saulespuķes vai lini, vai kaņepes priekš eļļas būtu videi draudzīgākas, jo mazāk jāmiglo.
Ar augu kaitēkļiem un augu slimībām cilvēks dabā ir ieviesis haosu, jo daudzi augi te ir ievesti no citām klimatiskajām joslām, no citiem kontinentiem.
Man rapšu eļļa garšo, lai gan apzinos, ka diez ko veselīgi apkārtējai dabai tas nav.
Ari ogas audzejot pilnigi bez kimijas neiztikt..bet ta ir ar rokas miglotaju un nav tik indiga…zemenem un avenem migloju aktaru vienu reizi .pret ziedu dureju.pirms ziedesanas.jo var palikt pilnigi beez ogu razas un avenes tarpainas.ha ienetas tiklerce lauks jaar aaraa…sis kimijas izdalas un ogas nepaliek lidz razai..vairak ari neko neluetoju izhemot mineralmeslys vienu reizi agri pavasarii.
Tieši ar rokas miglotāju tu esi tiešā kontaktā ar indēm un saindē sevi. Pirms miglošanas tev būtu vēlams izziet kursus, kas balstīti ķīmisko vielu pārvaldībā un augu fizioloģijā. Tev izskaidrotu tur ķimikāliju bīstamību un to, kāpēc un kā kāda ķimikālija tiek lietota, kurā auga attīstības fāzē un kādos daudzumos.
Miglošana der vien komerciāliem dārziem, kur blakām nav kaimiņu viensētu. Privātmāju mazdārziņiem to derētu aizliegt. Audzē ko citu, kur augu aizsardzības līdzekļus nevajag.