Tukuma pilsētas kapsētās – 30. jūlijā
- 13.00 – Meža kapsētā;
- 14.00 – Ozoliņu kapsētā;
- 15.00 – Brīvkapos;
- 16.00 – Veļķu kapsētā;
- 16.30 – Vilkājas kapsētā.
Piemiņas brīdi vadīs Tukuma evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Mārcis Zeiferts.
Engures pagasta kapsētās – 30. jūlijā
- 09.00 – Bērzciema kapsētā;
- 10.00 – Engures jaunajos kapos;
- 11.00 – Engures vecajos kapos;
- 12.00 – Ķesterciema kapsētā;
- 13.00 – Plieņciema kapsētā;
- 14.00 – Apšuciema kapsētā;
- 15.00 – Klapkalnciema kapsētā.
Piemiņas brīdi vadīs Mācītājs Kaspars Kovaļovs.
Zemītes pagasta kapsētās – 5. augustā
- 15.00 – Pavārkalna kapos;
- 16.00 – Kanduru kapos Grenču ciemā.
Slampes pagasta kapsētās – 5. augustā
- 11.00 – Spirgus kapos;
- 12.00 – Slampes kapos;
- 13.00 – Vīkseles kapos;
- 14.00 – Andreja kapos;
- 15.00 – Sprostu kapos.
Piemiņas brīdi vadīs Mācītājs Kaspars Kovaļovs.
Džūkstes pagasta kapsētās – 6. augustā
- 13.00 – Džūkstes kapos;
- 14.30 – Pluģu kapos;
- 15.30 – Ķunduru kapos;
- 16.30 – Kliģu kapos.
Piemiņas brīdi vadīs mācītājs Jānis Saulīte.
Jaunsātu pagasta kapsētās – 6. augustā
- 14.00 – Kukšu kapos;
- 15.00 – Priedulas kapos;
- 16.00 – Vērīšu kapos.
Tumes un Degoles pagastu kapsētās – 6. augustā
- 10.00 – Ķīļu kapos;
- 11.00 – Zibens kapos;
- 12.00 – Gailīšu kapos;
- 13.00 – Čomu kapos;
- 14.00 – Luiku kapos;
- 15.00 – Viksnu kapos;
- 16.00 – Praviņu kapos.
Piemiņas brīdi vadīs mācītājs Oskars Laugalis un Dace Pētersone.
Lapmežciema pagasta kapsētā – 6. augustā
- 15.00 – Ragaciema kapos.
Smārdes pagasta kapsētās – 5. augustā
- 12.00 – Lielā ciema kapsētā;
- 13.00 – Cērkstes kapsētā;
- 14.30 – Milzkalnes kapsētā;
- 15.10 – Mārtiņa kapsētā;
- 16.00 – Kārniņu kapsētā.
Piemiņas brīdi vadīs Jānis Saulīte.
Jaunpils pagasta kapsētā – 12. augustā
- 14.00 – Rubuļu kapos.
Viesatu pagasta kapsētās – 12. augustā
- 11.00 – Rāvu kapos;
- 12.00 – Vēžu kapos.
Piemiņas brīdi vadīs mācītājs Jānis Saulīte.
Irlavas pagasta kapsētās – 12. augustā
- 14.00 – Sātu kapos;
- 13.00 –Tiļļu kapos;
- 12.00 – Zīļu kapos;
- 13.00 – Meža kapos;
- 15.00 – Šķiltu kapos.
Zentenes pagasta kapsētās – 12. augustā
- 11.30 – Skuju kapos;
- 12.10 – Bazānu kapos;
- 13.00 – Rindzeles kapos;
- 13.40 – Zentenes kapos;
- 14.40 – Dāmnieku kapos
- 15.00 – Dreimaņu kapos;
- 15.40 – Kaziņu kapos.
Pūres pagasta kapsētās – 19. augustā
- 13.00 – Pūres kapos;
- 14.00 – Luntes kapos;
- 15.00 – Ķīšu kapos;
- 16.00 – Krātiņu kapos;
- 17.00 – Cērenieku kapos.
Cēres pagasta kapsētās – 19. augustā
- 11.00 – Andziņu kapos;
- 12.00 – Vecciema kapos;
- 13.00 – Korģeļciema kapos;
- 14.00 – Raibāju kapos.
Sēmes pagasta kapsētās – 20. augustā
- 10.00 – Raudas kapos;
- 10.40 – Sēmes kapos;
- 11.40 – Plieņu kapos;
- 12.20 – Rideļu kapos;
- 13.20 – Mazbrizules kapos;
- 14.00 – Kaives kapos;
- 15.00 – Druvu kapos;
- 15.45 – Biržvēveru kapos.
Jaunpils pagasta kapsētās – 26. augustā
- 10.00 –Vītiņu kapos;
- 11.00 – Spriņģu kapos;
- 12.00 – Lauku kapos;
- 13.00 – Sveikuļu kapos;
- 14.00 – Meža kapos.
Piemiņas brīdi vadīs mācītājs Jānis Saulīte.
Kandavas pagasta kapsētās – 26. augustā
- 11.00 – Ķikuļu kapos;
- 12.00 – Kreiļu kapos;
- 13.00 – Elku kapos;
- 14.00 – Vimbužu kapos;
- 15.00 – Cikundes kapos;
- 16.00 – Kalnmuižas kapos.
Zantes pagasta kapsētās – 26. augustā
- 14.00 – Smiltiņu kapos;
- 15.00 – Jaundziru kapos.
Kandavas pilsētas kapsētās – 27. augustā
- 11.30 – Kandavas ev.lut.baznīcas kapos;
- 12.30 – Jaunkandavas kapos (pie kapličas).
Lestenes pagasta kapsētās – 27. augustā
- 12.00 – Lestenes Leģionāru brāļu kapos;
- 13.00 – Pūpju kapos;
- 15.30 – Dziedzeru kapos.
Matkules pagasta kapsētās – 27. augustā
- 14.00 – Matkules kapos;
- 15.00 – Sviluma kapos.
Romas katoļu kapu svētki
- jūlijā
- 14.00 – Milzkalnes kapos, svētā Mise arī par Kārniņu kapos apbedītiem;
- 15.00 – Kārniņu kapos.
- jūlijā
- 14.00 – Lejas kapos, svētā Mise arī par Kalna un Meža kapos apbedītiem.
Jautājums. Ko kapos dara mācītāji? Kapi nav baznīca. Kapi nav kristīgā kulta celtne. Un ne visi kapos apbedītie ir ābramisko reliģiju – jūdaisma, kristietības, sātanisma, islāma – piekritēji. Ir arī daudz ateistu (bezdievju) un pa kādam pagānam (daudzdievim), kurš publiski nepauda savus uzskatus savas dzīves laikā.
Var jau katrā dzīves mirklī skatīties egoistiski ar savu šauro izpratni par fundamentālām lietām. Vai kapos kāds protestē pret kādu reliģiju, vai kapos kāds protestē pret mācītāju, vai bezdievi? Vismaz šo vietu, lūdzu, atstājam svētu.
Pat nesaprotu, kā kādam veras vaļā mute uzdot tik stulbus jautājumus, Cilvēk beidzot paskaties plašāk, paskaties uz lietām no citu cilvēku viedokļa, un neapspriežam vispārpieņemtas sabiedrības normas.
Es ļoti labi, apzinos, ka kāda ne pārāk racionāli domājoša cilvēka viedoklis netiks ņemts vērā un netiks liegta mācītāja klātbūtne kapsētā, taču, gribējās sniegt savu komentāru, jo šī šaurā domāšana ir globāli pāņēmusi sabiedrību, viss šķiet pašsaprotams, bet bez mazākās izpratnes. Tajā skaitā ētiksas normas, citu cilvēku viedokļa cienīšana, un vispār līdzcilvēku cienīšana.
«Pat nesaprotu, kā kādam veras vaļā mute uzdot tik stulbus jautājumus, Cilvēk beidzot paskaties plašāk, paskaties uz lietām no citu cilvēku viedokļa, un neapspriežam vispārpieņemtas sabiedrības normas.» Kāpēc apspriest nedrīkst? Kāpēc runāt nedrīkst? Lūdzu, pastudē Satversmes 99. un 100. pantu. Lai sokas!!!
«…jo šī šaurā domāšana ir globāli pāņēmusi sabiedrību, viss šķiet pašsaprotams, bet bez mazākās izpratnes. Tajā skaitā ētiksas normas, citu cilvēku viedokļa cienīšana…» ūdens gabals Nu, tu laid ūdeni. Par pagānu tiesībām un brīvībām tu nesatraucies, nez kāpēc tu selektīvi aizstāvi baznīcēnu privilēģijas uz vienīgo patieso viedokli, lai gan ne visi Latvijā ir kristieši un ne visi grib pieņemt kristietības dogmātu.
Man, piemēram, nepatīk, ja man un maniem senčiem pa visām varītēm grib iebarot, ieborēt kristietību. Es neesmu vergs, lai man kaut ko iebarotu un ieborētu. Ja mani senči bija pagāni, tad kāpēc viņu mirstīgajām atliekām ir jābūt pakļautām kristīgo rituālu ietekmei? Es, piemēram, negribu, lai pie manu senču kapiem kāds garīdznieks skaita sprediķi un veic kaut kādas rituālās darbības. Mani senči nebija kristieši. Un arī es neesmu kristietis. Tad kāpēc man melnsvārča rosību ir jāuzskata par pašsaprotamu?
Kristīgā baznīca saņem matriālus (finansiālus) labumus gan no Valsts, gan no sabiedrības. Bet pagāni it neko nesaņem.
Es šaubos, ka sabiedrība būtu saprotoša, ja es savu tuvinieku kapavietas noformētu, piemēram, skandināvu pagāniskajā tadīcijā (asatru) un veiktu rituālus: veļu mielošanu dažas reizes gadā. Kā, piemērs, varētu būt rupjmaizes klaips uz svētakmeņa, kas novietots uz kapu kopiņas blakām Dievietes Hēlas elkam.
Visticamāk Valsts policija tādā gadījumā sāktu aktīvi interesētie par mani. Un sabiedrības iecietība izpaliktu.
Kas tad nu, izrādās mežoņu kulta atjaunotājs Sliņķītis ir tikai bailīgs šakālelis, kuram bail no tā, ka sabiedrība nesapratīs viņa mežoņu rituālus un viņu savāks policija.
Pilnībā atbalstu policiju ne jau par to, ka viņam simpatizē mežoņu netikumi, bet gan par to, ka ar savām darbībām viņš viņš piesārņo vidi.
Varat iedomāties, kas notiktu, ja katrs kapos visa gada garumā sāks likt maizes klaipus, tur savairosies žurkas un peles un vēl sazin kas, bet to jau jau dabaszinātnieks korifejs un akamēdiķis Sliņķītis nevar iedomāties.
Galu galā, tā ir Maizītes zaimošana, ja to mētā pa zemi un tas ir galīgi neētiski, bet tādas lietas mežoņu kultam ir svešas.
Citāts:«…tur savairosies žurkas un peles un vēl sazin kas…». Indijā un citās Dienvidāzijas valstīs ir izplatīts hinduisms. Tur senču garus ir ierasts cienāt ar vārītiem rīsiem. Angļu valodā var atrast daudz rakstu, kas veltīti šai tēmai.
Dievturībā ir Veļu mielošanas tradīcija. Par veļiem dievturībā sauc aizgājējus. Citās pagāniskajās tradīcijās, piemēram, asatru – skandināvu pagānismā – ir līdzīgi, bet tur ir cita terminoloģija. Nav nekā slikta, ja tu sava tuvinieka kapavietu kop pagāniskajās tradīcijās. Ja uz kapavietas nav kristiešu krusta. Ja uz kapavietas ir novietots plakans akmens, uz kura atstāt ziedojumu Augstākajiem Spēkiem un pieminēt savu tuvinieku. Piemēram, tu uzliec pašizceptu maizes klaipu. Atstāj tu to uz nedēļu. Nekas slikts nenotiek. Vēlāk, kad tas sāk pelēt, tu viņu aiznes uz savu privātmežu un atstāj tur zem kāda koka. Miskastē tu neko nebāz. Un i kapsēta ir tīra, i senču gari ir pabaroti, un Dievi ir godināti. Kur problēma?
Es, piemēram, tuvinieku kapavietas apmeklēju vasarā. Un es parasti lieku ziedu pušķus ar graudiem. Pats savā lauku īpašumā audzēju graudus un ziedus. Sasienu tos ar linu vai kaņepju auklu, sanāk ļoti smuki. Kur problēma?
Tas ir pilnīgi saprotami, ka Sliņķītim, kā jau no bomžu miskastes nākušajam, dzīves vides etalons ir Indija, jo netīrība, antisanitārija, gulēt kopā ar žurkām, ir norma. Sliņķītim ļoti piestāv divrinde no veca šlāgera- tur viņš ēd, tur viņš ,irš.
Vienkārši Indijā Vatikāns un Vatikāna vasaļi (moskavijas patriarhāts) nav pie varas. Indijā cilvēki nav atteikušies no Hindu Dieviem. Latviešiem hisduisms ar Hindu Dieviem nav aktuāls, tomēr dievturība ar Latvju Dieviem jeb senajiem Baltu tautu Dieviem un senajām Baltu tautu Dievietēm vai asatru ar Skandināvu Dieviem ir labs analogs ābramiskajām reliģijām.
Izroc savus senčus no kristiešu kapiem ārā un apglabā, kur vēlies. Kaut vai Skandināvijā. Ja viņi dus baznīcas svētītā kapsētā, tad samierinies ar kapsētā noteikto kārtību, kurā neietilpst ēdiena atstāšana uz kapa. Pašos pamatos kaut kas nav riktīgi, ja dievturi ir apbedīti kristiešu kapos, mantinieki un palicēji pieļāvuši kļūdu.
1) Citēju: ”Izroc savus senčus no kristiešu kapiem ārā un apglabā, kur vēlies.”. Kā tu domā to dabūt gatavu? Tas ir nereāli divu un vairāk iemeslu dēļ. Ir sabiedrības pieņemtās normas. Un ir likums. Tātad tu mani aicini pārkāpt Krimināllikumu vai kā man to saprast?
2) Citēju: ”Pašos pamatos kaut kas nav riktīgi, ja dievturi ir apbedīti kristiešu kapos.”. Vai tad Latvijā ir cita veida kapi? Kapus apsaimnieko pašvaldības. Tu, piemēram, esi laucinieks, kas dzīvo laukos. Un pēc nāves tevi radinieki apglabā tuvējos kapos. Tuvākā baznīca no tava pagasta ir padsmit kilometru rādiusā. Taču uz kapličas ir uzbliezts kristiešu krusts. Un pašvaldību uz kapu svētkiem katru reizi aicina kādu mācītāju, t.i., baznīcēni apsaimnieko kapu biznesu. Viņiem ir monopols.
3) Mans komentārs bija domāts vispārīgi par kapu kultūru Latvijā, nevis par kapiem gar baznīcas sienu, kas saprotams ir baznīcas teritorija.
Te nu vietā jautājums, ko īsts pagāns dara parasto ļaužu kapsētā.
Īstenam pagānam būt parasto ļaužu kapsētā, ir vislielākais mežoņticibās pārkāpums.
Ja tu pagānismu apsaukā par mežoņticību, tad tu esi ļauns, neiecietīgs kristietis. Būtu labāk paklusējis, nevis kurinājis naidu.
Ticēt senajiem Dieviem un senajām Dievietēm ir labi un apsveicami. Tik tāpēc mūsu vietvaras vienmēr uz kapusvētkiem aicina mācītājus? Ne visi cilvēki ir kristieši, ne visi cilvēki tic rabīna Jēzum Kristum un ebreju cilts Dievam Jahvem/Jehovam (Korānā viņš ir saukts par Allāhu). Ir taču jāciena arī citus cilvēkus! Kas gan traucē mācītājiem sprediķot baznīcā, kristīgā kulta celtnē? Bet, nē. Mācītājam par pašvaldības naudiņu nez kāpēc ir jāsprediķo kapos, kur ne visus vieno viņa uzskati. Baznīcēniem ir jāiemācās cienīt Latvijas sabiedrības neatkarību un personisko viedokli. Tā, lūk.
Ar cieņu, Skolnieciņš
Kristīgās draudzes māk diedelēt naudu gan no Valts, gan no sabiedrības. Savukārt, pagāni – politeisti, daudzdievji – māk nopelnīt naudiņu ar godīgu darbu. Atšķirība ir jūtama. Sentēvu pagānisms ir bezmaksas. To var pratizēt ikviens, kurš grib ticēt senajiem Dieviem un senajām Dievietēm, un iepazīt plašo pasauli. Ticība ir bezmaksas. Bet mācītāji par pašvaldības naudiņu kapos sprediķo suģestiju. Tās ir viņu tiesības, bet tikai baznīcās un ne uz publiskās skatuves.
Kas tad ir tie, kuri Maizīti mētā pa zemi, veic dzīvnieku upurēšanu dieveļiem, pat upurē tūkstošiem bērnu kā to darīja indiāņu cilts D.Amerikā, piekopj kanibālismu, utt.
Te jau tu apmelo pagānus: politeistus, daudzdievjus.
1) Citēju tevi: ”Kas tad ir tie, kuri Maizīti mētā pa zemi?”. Ēdienu ziedot Dieviem (arī Dievietēm) ir ierasta prakse daudzās pagāniskajās ticībās. Vai nu tā būtu dievturība vai romuva, vai arī asatru. Es teiktu, ka šāds ziedojums ir videi draudzīgāks, jo maizi noknābj putni. Tas ir videi draudzīgāk nekā celt lielas, milzonīgas baznīcas, kuru apkurināšanai ik gadu ir jāizcērt visai palielas meža platības. Analoģiski ir ar sinagogām un mošejām ziemeļvalstīs.
2) Citēju tevi: ”Veic dzīvnieku upurēšanu dieveļiem, pat upurē tūkstošiem bērnu.”. Meli. Kā izplatījās jūdaisms tālā senatnē tagadējās Izraēlas un Palestīnas teritorijā? Caur karu, caur nežēlīgu karu. Jūdu Dievs, kuru tā slavina un daudzina kristieši un musulmaņi, aicināja jūdus uz nežēlīgu, bezjēdzīgu karu viņa dēļ. Tātad cilvēku slepkavošana karā ticības dēļ – Jūdu Dieva dēļ – tuvināti ir uzskatāma par cilvēkupurēšanu Jūdu Dievam, tam kungam. Ar kristietību un islāmu ir analoģiski. Mūžīgi kari. Vel bija inkvizīcijas prāvas, kad cilvēkus dedzināja uz sārtiem par godu kristiešu Dievam. Baznīcēni skatījās pašu sarīkoto šovu un ar laimīgām ačtelēm priecājās. Tad kurš tad veica visliekākās, vismasveidīgākās cilvēkupurēšanas cilvēces vēsturē, ja ne ābramiskās reliģijas: jūdaisms, kristietība/sātanisms, islāms??? Paldies Dieviem, ka mūsdienu kristieši ir mierpilni! Bet pirms nieka 6 vai 7 gadsimtiem kristieši nebija atšķirīgi no tagadējo kristiešu bubuļiem – tevis pieminētajiem mežoņiem.
3) Citēju: ”Piekopj kanibālismu, utt.”. Kristieši dažos savos reliģiskajos rituālos piekopj rituālo kanibālismu – Jēzus miesa un Jēzus asinis – un nekromantiju: visādas no cilvēka miesas un kauliem darinātās kristīgās relikvijas. Bet es par to kristiešus nenosodu, jo katram no mums ir savas dīvainības.
Ak, es neattapīgais, uzreiz nesapratu, ,ka tavās aprindās jēdziens maize nozīmē to ko sauc mīļvārdiņā ūdentiņš vai vodočka.
Kā saka, no savām saknēm nekur neaizmuksi, arī tavi darba devēji kapos lej ūdentiņu uz kapu kopiņas, tā kultivējot ūdentiņa kultu.
Senāk tagadējās Palestīnas un Izraēlas teritorijā dzīvoja septiņas tautas – kānaānieši, hetieši, amorieši, ferisieši, chīvieši jebusieši – līdz brīdim, kad ebreju cilts Dievs Jahve ebrejiem apsolīja piena un medus upes. Mozus otrā grāmata (saukta EXODUS) 3. nodaļa 8. rindkopa: «Es esmu nolaidies, lai viņus izglābtu no ēģiptiešu rokām un tos izvestu no šīs zemes uz labu un plašu zemi, kur piens un medus tek, kānaāniešu, hetiešu, amoriešu, ferisiešu, chīviešu un jebusiešu zemi.». Un ebreji sekoja ebreju cilts Dieva Jahves norādījumiem ar fanātisku degsmi. Mozus piektā grāmata (saukta DEUTERONOMIUM) 21. nodaļas 16., 17. un 18. rindkopa: «Turpretī no šo kaimiņu tautu pilsētām, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos tavās rokās, tev neko nebūs atstāt dzīvu, kam vien ir dzīva dvaša. Bet iznīcības lāsta piepildījumā tev ir jāiznīcina hetieši un amorieši, kānaānieši un ferisieši, hīvieši un jebusieši, kā tas Kungs. Tavs Dievs, tev ir pavēlējis. Lai tie jūs neiemācītu atdarināt visas tās negantības, kas tiem piemīt, un ko tie dara, kalpodami saviem dieviem, ka jūs neapgrēkotos pret to Kungu, savu Dievu.». Mozus otrajā grāmatā (Toras piecu grāmatu cikla otrajā grāmatā) ebreju cilts Dievs Jahve ebreju tautai sola labu zemi un pārticību, bet jau Mozus piektajā grāmatā (Toras piecu grāmatu ciklu noslēdzošajā grāmatā) ebreju cilts Dievs Jahve aicina ebreju tautu veikt veselu septiņu tautu genocīdu – totālu iznīcību. Un ebreji tam piekrīt, un ebreji to izdara. Rabīns Mozus neizsaka it nekādu sašutumu par šādu cietsirdīgu un prātam neaptveramu rīcību. Rabīnu Mozu viss pilnībā apmierina.
Jaunie MK noteikumi vēsta, ka jebkuras darbības kapos ir jāsaskaņo Skolnieciņu, ja to neievēros, tad būs publiski jāveic Skolnieciņa svētā zariņa raustīšanas rituāls.
dundars saka: 01.08.2023 09:14 Katrs dzīvo tā kā māk. Cits ir ebreju cilts Dieva Jahves/Jehovas vergs –раб Божий. Bet cits ir brīvs cilvēks, kurš savā nodabā godā senos Dievus un nav neviena paverdzināts. Cilvēkam ir dota brīva griba, lai izvēlētos savu dzīves ceļu. Cits izvēlas aizstāvēt kristietību un izsmiet pagānus, bet cits izvēlas atjaunot senču pagānismu jaunā kvalitātē bez pagātnes nesmukumiem neopagānisma formā. Vai nu tā būtu asatru, vai dievturība – tam nav nozīmes. Vajag tik darīt.
Vai kāds ir domājis, kāpēc baznīcā ir miroņu kauli? Kristieši šos kaulus sauc par relikvijām. Vai kāds ir domājis, kas ir baznīcā pagatavotais svētais ūdens? Vai ūdens, kas stāvējis blakām miroņa kauliņiem un blakām līķim uz koka dēļiem, var būt svēts? Kādu enerģiju tas nes? Varbūt nekrotisko? Man, piemēram, kristietībā piekoptā nekromantija, ebreju melnā maģija nav aktuāla.
Tik neviens baznīcēnus par viņu nekro-kultiem un ar tiem saistītajām rituālajām darbībām nenosoda. Ja pagānisma pretinieki ir konsekventi pret jebkāda veida reliģiju, citiem vārdiem, zinātniskais ateisms. Tad kāpēc pret kristietību ir tāda saudzīga attieksme?
Piemēram, musulmaņi ikgadu slepkavo dzīvnieciņus savam Jahves/Jehovas bargajam ģīmim Allāham. Bet neviens musulmaņus par to nenosoda. Daži eiropieši nepamatoti uzskata islāma valstis par progresīvām, lai gan tā nav.
Taču pagānus nozākāt nekautrējās neviens. Tas kārtējo reizi parāda, ka baznīcēni ir liekuļi. Labāk lai pievērstu savu uzmanību saviem kolēģiem no musulmaņu vidus. Un, jā. Pagāni dzīvniekiem pāri nedara. Daudzi pagāni ir dabas aizstāvji, kas aktīvi iestājas pret medībām un dzīvnieku slepkavošanu azarta, izpriecas pēc. Bet par to baznīcēni aizmirst.