Kā rīkoties, ja bērns ir interneta agresors?

Emocionāla vardarbība – sodāma

Diemžēl bērni un pusaudži bieži publicē informāciju, nedomājot par sekām. Ja viņiem jau pašā sākumā neaizrāda, ka šāda rīcība nav pieļaujama, viņi turpinās iesākto. Uzticot bērnam viedierīci ar interneta pieslēgumu, vecākiem jāielāgo, ka līdz atvases pilngadības sasniegšanai viņi ir pilnībā atbildīgi par to, cik ilgi, kā un kādēļ bērni ar šo ierīci darbojas. Jāatgādina, ka Latvijā administratīvā un kriminālā atbildība iestājas no 14 gadu vecuma. Pret nepilngadīgu personu vērsta emocionāla vardarbība, pie kuras ir pieskaitāms kibermobings, atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam ir sodāma rīcība. Tāpat arī gadījumos, kad no jauniešu pazemošanas internetā cietuši ir pedagogi – to nevajadzētu atstāt bez ievērības. Katra tāda situācija ir jāpārrunā skolā ar skolēniem un viņu vecākiem, kā arī nepieciešamības gadījumā skolas ir aicinātas konsultēties pie mums drossinternets.lv par ieteicamo rīcību.

Kā atpazīt kibermobingu?

Jāsaprot, ka tā izpausmes formas mēdz būt dažādas. Pirmkārt, varmākas mēdz filmēt vai fotografēt otru bez piekrišanas divdomīgās un neērtās situācijās, vēlāk šo materiālu izplata dažādās saziņas vietnēs un sociālo tīklu platformās vai pat šantažē upuri. Otrkārt, par kibermobingu ir uzskatāmi aizvainojoši un pazemojoši komentāri upuru sociālo tīklu kontos. Treškārt, pazemotājs var sūtīt upurim rupjas īsziņas vai e-pastus, rakstīt naidīgas ziņas dažādās saziņas vietnēs. Ceturtkārt, varmāka mēdz arī izveidot viltus profilu, lai pazemotu upuri. Piektkārt, iecienīts paņēmiens ir izslēgt upuri no klases vai kopienas sarakstes, kurā turpinās ņirgāšanās un pazemošana.Pēdējā laikā daudz tiek runāts par to, kā rīkoties vecākiem, ja bērni ir kļuvuši par kibermobinga upuriem. Krietni mazāk ir informācijas tiem vecākiem, kuru atvases ir kādam nodarījušas pāri.

Jāsāk ar atklātu sarunu

Kā rīkoties šādos gadījumos, ja konstatēts, ka bērns ir kļuvis par agresoru? Pats svarīgākais ir izrunāties ar bērnu. Pirms sākt sarunu, ir jāatceras, ka kļūdīties var katrs. Protams, svarīgi ir izprast iemeslus, kāpēc bērns šādi ir rīkojies? Tāpat jāpaskaidro, kādas sekas var radīt kibermobings. Atvase arī novērtēs vecāku palīdzību, risinot radušos situāciju – gan izdzēšot publicēto, sūtīto pazemojošo informāciju, gan arī atvainojoties cietušajam. Ja nepieciešams, par situācijas risināšanu ir vērts konsultēties ar skolas psihologu, Latvijas Drošāka interneta centru Drossinternets.lv, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju vai nopietnākos gadījumos ar Valsts policiju. Būtiski ir panākt, lai arī pedagogi izrunātu radušos situāciju un skaidrotu atbildīgu interneta un mobilo ierīču lietošanu gan varmākas un cietušās personas klasesbiedriem, gan viņu vecākiem. Nobeigumā ir jāuzsver, ka vieglāk ir izvairīties no šādām situācijām, laiku pa laikam atgādinot bērniem par cieņpilnas attieksmes nozīmi, pievēršot uzmanību tam, ko atvase dara interneta vidē, nevis ļauties pašplūsmai un cerēt, ka viss būs labi.