Arī Tukumā sirēna nav nostrādājusi

Trauksmes sirēnu pārbaudes rezultāti:

• Rīgā un Rīgas reģionā no 55 izvietotajām sirēnām bez traucējumiem, automātiski vai manuāli iedarbinot, nostrādāja 45 sirēnas, bet septiņas sirēnas nenostrādāja. Baldonē, Ogrē, Salaspilī izvietotās sirēnas netika pārbaudītas, jo tām tiek veikti remontdarbi.
• Kurzemē no 29 izvietotajām trauksmes sirēnām bez traucējumiem nostrādāja 25 sirēnas. Valdemārpilī un Grobiņā izvietotās sirēnas nenostrādāja, savukārt Ventspilī un Sabilē izvietotās sirēnas netika pārbaudītas, jo tām tiek veikti remontdarbi;
• Zemgalē no 23 izvietotajām sirēnām bez traucējumiem nostrādāja 21 sirēna, bet Jēkabpilī un Tukumā izvietotā sirēna nenostrādāja.
• Latgalē no 29 izvietotajām sirēnām bez traucējumiem nostrādāja 25 sirēnas, bet Kārsavā izvietotajai sirēnai konstatēti skaņas signāla traucējumi. Viļānos, Rēzeknē un Dagdā izvietotās sirēnas nenostrādāja.
• Vidzemē no 28 izvietotajām sirēnām bez traucējumiem nostrādāja 22 sirēnas, bet Valkā izvietotajai sirēnai konstatēti rotācijas traucējumi, Alojā, Strenčos, Limbažos (2) un Līgatnē izvietotās sirēnas nenostrādāja.

Par visiem pārbaudes laikā konstatētajiem traucējumiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informēja Iekšlietu ministrijas Informācijas centru, kas tehniski nodrošina trauksmes sirēnu (un programmnodrošinājuma) apkopi un uzturēšanu.

Trauksmes sirēnu uzdevums ir brīdinātu iedzīvotājus dabas vai tehnogēnās katastrofas vai tās draudu gadījumā. Paralēli  informācija par apdraudējumu tiek pārraidīta ar elektronisko plašsaziņas līdzekļu (radio, TV) palīdzību. Valstī šobrīd ir izvietotas 164 trauksmes sirēnas, līdz ar to tās nav dzirdamas visā valsts teritorijā. Attīstot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, tika izvērtēti dažādi varianti, tajā skaitā, kartējot tika aprēķināts, ka trauksmes sirēnu dzirdamības nodrošināšanai lielākajā valsts teritorijā būtu nepieciešams izvietot vismaz divreiz vairāk trauksmes sirēnu, tādējādi palielinot pārklājumu valstpilsētās un novadu centros, kā arī blīvāk apdzīvotajos ciematos, īpaši pierīgas novados. Apzinot dažādu agrīnās brīdināšanas veidu priekšrocības un izmaksas, tika pieņemts lēmums finansējumu ieguldīt šūnu apraides ieviešanā, nevis papildus trauksmes sirēnu uzstādīšanā.

Lai pilnveidotu un attīstītu esošo valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas būtu piemērota dažāda veida apdraudējuma situācijās, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs turpina iepirkuma procedūru, lai Latvijā ieviestu šūnu apraides risinājums, ar kura palīdzību apdraudējuma situācijās iedzīvotāji varētu saņemt agrīno brīdināšanu uz saviem mobilajiem telefoniem. Šūnu apraides risinājuma ieviešanā tiks izmantoti Eiropas Savienības 2021.-2027.gada fonda – ES Darbības programmas specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” līdzekļi.

VUGD atgādina, ka gadījumos, ja iedzīvotāji iepriekš nav brīdināti par sirēnu pārbaudi, izdzirdot trauksmes sirēnu signālu, iedzīvotājiem jāieslēdz televizori un radioaparāti (Latvijas sabiedriskie mediji – “Latvijas televīzijas” kanāli LTV1 un  LTV7, vai “Latvijas radio” apraides kanāli) vai citas ierīces, piemēram, mobilo telefonu aplikācijas vai radiouztvērēji, informācijas saņemšanai par trauksmes sirēnu ieslēgšanas iemeslu un iedzīvotāju nepieciešamo rīcību.

Iepriekšējā trauksmes sirēnu pārbaudē, 2023. gada 31.maijā, no pārbaudītajām 158 trauksmes sirēnām, bez traucējumiem nostrādāja 152 sirēnas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumiem Nr.440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība”, trauksmes sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā.