Neslēpšu – parasti ar apbrīnu un arī zināmu interesi vēroju sievietes, kas, sasniegušas briedumu, ar katru gadu kļūst kaut kādā ziņā aizvien pievilcīgākas. Vēroju un domāju, kas tad ir tas īpašais, iespējams, no vairuma atšķirīgais, kas sievietes goddevīgi ļauj nosaukt par dāmu, kas rada vēlēšanos līdzināties?
Noteikti iekšējo un ārējo īpašību kopums, noteikti vienkāršība, darbīgums, rāma pašcieņa un tāda kā starojoša labestība. Tādu nav daudz, tāpēc viņas nevar nepamanīt. Nu gluži kā ilggadējo Tukuma Mākslas skolas direktori Litu Lukšu (Kāpostu).
Trešdien, 28. augustā, ikgadējās Skolotāju konferences laikā, Litu sveica skaistā (un arī neticamā!) dzīves jubilejā, vienlaikus pateicoties par ilgajiem darba gadiem skolā. Jo šogad Lita nolēmusi cieši – darbam skolā jāpieliek punkts!
– Ko sakāt tiem, kas tagad ir ļoti izbrīnījušies un, jūs satiekot, metas izvaicāt: ”Lita, kā tad tā? Kas ir noticis? Kāpēc aizejat no tik laba darba, no skolas, par kuru nav dzirdēta neviena sūdzība? Kādi gadi?! Jūs kopā ar Elitu Miezi taču esat šīs skolas seja un sirds?”
– Vispār tiešām, ļoti daudzi man tagad tā saka… Ziniet, es neesmu no tiem cilvēkiem, kas skaļi klaigātu, par kaut ko trakotu, uzvilktos vai, kā tagad nelatviski saka, psihotu. Bet es visu sevī pārmaļu, pārvāru, pārdzīvoju… Reizēm jau 4.00 pamostos un sāku par visu domāt. Teikšu atklāti, man vienkārši gribas mierīgāku, rimtāku dzīvi.
– Un kā izskatās Litas Kāpostas rimtā un mierīgā ikdiena?
– Man ļoti patīk ar velosipēdu braukt. Man ir arī mazs ģimenes dārziņš – man ļoti patīk parušināties. Un tur man izaug pilnīgi viss; ir zemeņu dobes, ir gurķi, kabači. Man ļoti patīk! Kas man nelasītu grāmatu! To nu gan esmu cieši noņēmusies, tik daudz vēl šajā ziņā gribas pagūt… Bet tagad ir tā, ka – izlasi pāris rindiņu un nokrīti pār avīzi vai grāmatu, un viss. Man pat tāds teiciens – ak, atkal grāmata uzkrita virsū. Tā ir, – grāmatām līdz šim diena bijusi par īstu. Un no rīta kaut kā nelasās, tad jādomā tās trakās domas… Vīram laukos māja, līdz tai ar velosipēdu 12 km turp un 12 atpakaļ aizbraucu.
Visu interviju lasiet piektdienas, 30. augusta, laikrakstā ŠEIT!
Lai Tev veicas, Lita! Tu esi jauks un sirsnīgs cilvēks. Vienmēr patīkami ar Tevi parunāt. Esi laimīga, kad varēsi dzīvot pirmām kārtām pati sev.
Ļoti jauka direktore.