Vairākus gadus šis it kā vienkāršais priekšmets nogulēja Tukuma muzeja skatlogā kā necila vīriešu bronzas rotas lieta. Nogulēja līdz brīdim, kad to ieraudzīja zinātniece un arhitekte Ināra Heinrihsone (Žurnāls «Zvaigžņotā debess 2008. vasara»). Pamatojoties uz Marģera un Māras Grīnu paustajām atziņām («Latviešu gads, gadskārta un godi») un latviešu tautas Dainu zināšanām, tiek apgalvots, ka šis priekšmets kalpojis kā kalendārs – perfokarte. Šo faktu palīdz atrisināt arī I. Heinrihsones zināšanas arhitektūrā.
12. gadsimts ir laiks, kad Latvijā ienāk vācu krustneši. Tiek iznīcināts "pagānisms". Zūd gadsimtiem krātās zināšanas. Tā nav pirmā reize cilvēces vēsturē, kad līdz ar valdnieku un garīgās kārtas cilvēku iznīcināšanu iet bojā zinības, kas deva pamatu seno valstu sekmīgai darbībai. Latvijas teritorija – tirdzniecības ceļu krustceles – kariem tika pakļauta nepārtraukti.
Piemērs tam ir senie Maiji. Par vareno Maiju valsti cilvēce uzzināja salīdzinoši nesen. Kā attīstīta civilizācija tā izzuda 100 gadus pirms konkistadoru ienākšanas Amerikas kontinentā. Maiji kā tauta palika ar savām teiksmām, bet bez zināšanām un pašnoteikšanās tiesībām. Viņu piktogrammas sāka atšifrēt tikai pavisam nesen. Tikai tad civilizētā pasaule saprata, cik precīzs ir bijis Maiju laika skaitīšanas kalendārs.
Ar latviešiem ir noticis tas pats. Iznīcinot baltos tēvus (druīdus? krīvus?) un vadoņus, pazaudētas zināšanas. Tajā skaitā arī saziņas līdzeklis-rakstība. Pēc jaunākiem atdzinumiem civilizācijas nav attīstījušās no centra uz perifēriju (Babilonija, Ēģipte, Indija, Grieķija, Aleksandrija, Roma, Bizantija, Vakareiropa…) Vismaz tuvākās “Tautu staigāšanas" laikā nē. Pēc ledus laikmeta atkāpšanās, kas noticis pirms 10 000 gadiem, Latvijas teritoriju apdzīvoja senās somugru ciltis. Apmēram pirms pieciem tūkstošiem gadu no Sibīrijas siltajām stepēm, gar Kaspijas un Melno jūru, sāka virzīties milzīgas āriešu masas, kas gadu tūkstošu laikā kā protobalti pirms 300 000 gadu ienāk un asimilējas Latvijas teritorijā. Pēc valodnieku domām, vairāki šo masu atzari veido ģermāņu, ķeltu, senitāļu, grieķu, hetu un indo-irāņu valodu grupas.
Baltijas mežu masīvi lopkopju ciltij liek pāriet uz mednieku – zemkopju dzīves veidu. Šeit ir ļoti svarīgi laikus iesēt un novākt ražu. Jūras braukšanas māksla spiež ceļotājus, zvejniekus apzināt debesu puses. Tirdzniecība nosaka, ka jāapzinās laiks.
Pēc I. Heinrihsones domām, perfokarte – kalendārs, kas veidota uz saules kalendāra bāzes, liek apzināt debesu puses – dienvidus, ziemeļus, vakarus un rītus. Vadoties no Baltijas klimata, tiek noteikti arī gada laiki – vasara, rudens, ziema, pavasaris. Gada laikus jeb mēnešus, kas sastāv no 45 dienām, ievada noteiktas dienas. Pašas svarīgākās ir Saules stāvokļa nozīmīgākās dienas – Lieldienas, Jāņu diena, Miķeļa diena un Ziemassvētku diena. Mēnešus nosaka arī raksturīgās dabas parādības dabā, un latviešiem rodas stingri noteikti dabas periodi – sējas laiks, siena laiks, rudens (mežu) laiks, veļu laiks, ledus laiks, ziemas laiks, sērsnu laiks, pavasara laiks. Lai atvieglotu laika rituma skaitīšanu un balstoties uz dabas parādībām un dzīves cikliskumu laiki – mēneši tiek sadalīti deviņdienu savaitēs – nedēļās, kuru ritumu atvieglo pēc skaitīšanas cikliskuma noteiktās zīmīgās dienas – Pētera diena, Pelnu diena, Māras diena, Mārtiņa diena, Meteņu diena un Ūsiņa diena. Šīs dienas uz bronzas "perfokartes" tika iezīmētas ar attiecīga lieluma 16 caurumiņiem. Svarīgākās saulgriežu – Lieldienu, Jāņu, Miķeļu, Ziemassvētku – dienas ir iezīmētas ar puslokiem. Saules ceļu veido uz bronzas piekariņa veidots nosacīts aplis, kas pie Ziemassvētku lielā robiņa veido pārrāvumu, lai aplī varētu "ienākt" Saule. Griežot apli pret sauli, tas neķeras, bet pa saulei tas "ķeras".
Lai skaitīšana notiktu pareizi, astoņas reizes nācās mainīt skaitīšanas virzienu.
Acīmredzot šis sarežģītais kalendārs bija veidots uz zemes kā stacionārs veidojums speciālās svētnīcās un pilīs. Bronzas piekariņš kalpoja laika noteikšanai tirgoņiem, svētceļniekiem, sūtņiem un laika večiem kā atšķirības un goda zīme.
Var rasties jautājums, kā mūsu senči tika galā ar tik sarežģītu ierīci? Atbildi mums sniedz seno vēdu raksti. Tur tempļos (svētnīcās) mācekļu galvenais uzdevums bija no galvas iemācīties, burtiski iekalt galvā visas zināšanas, ko teica skolotājs. Vēl tagad senās grāmatas Bhagavat-Gīta sastāv no šlokām – īsām rindkopām – atziņām. Latviešu šlokas ir mūsu Dainas. Sarežģītās piktogrammas jeb ornamentus varēja nolasīt tikai mācīts cilvēks, kas zināja no galvas attiecīgās Dainas. Šeit mēs rodam atbildi, kāpēc latviešiem bija tik svarīgi audeklā vēlāk, arī uz papīra saglabāt ornamentus jeb ideogrammas. Vēl vairāk – caur gadu tūkstošiem tika glabātas Dainas kā mūsu tautas esības garants.
Raugoties uz Ināras Henrihsones rakstā attēlotās perfokartes zīmējuma un oriģināla fotogrāfiju, mani urdīja doma, ka kaut ko līdzīgu jau esmu redzējis.
Un tad es sapratu. Šie zīmējumi man atgādina seno Maiju piktogrammas elementus. No tā droši varam secināt, ka Tukuma pils torņa muzejā guļ atbilde ne tikai par seno laika skaitīšanu, bet arī par latviešu seno rakstību.
Nu,300 000 gadus atpakal,tā laikam ir tehniska kļūda.
3000-5000 gadus atpakal.
Trīsimts tūkstoš gadi ir tik sens laika posms,ka neviens īsti nepateiks, kas te bija. Jūra?
nevis atpakaļ, bet pirms 3000 gadiem
Man viens igauņu profesors reiz stāstīja, ka Igaunijas Ziemeļaustrumos ap 1985. gadu ir atrasti arheoloģiskie apliecinājumi tam, ka tur pirms aptuveni 8000 gadiem mituši protozemgaļi. lai gan nesanāca uzzināt kā gan ir noteikts, ka tie zemgaļu senči, bet kopš tā laika man ir skaidrs, kāpēc apakšpusē dzīvojošo baltu tautu sauc par zemgaļiem. laikam jau tāpēc, ka tie bija pirmie un vistālāk uz Ziemeļiem aizgājušie kādā brīdī sendienās, pirms 8000 gadu, kad ledus vēl nebija atstājis visu Eiropas teritoriju.
Un tas arī apgāž domu, ka še pirms baltiem mituši somugri. Visdrīzāk tie nākuši vienlaikus ar pirmajiem baltiem un vēlāk dažādu apsvērumu dēļ mainījuši savu dzīvesvietu, gluži tāpat kā zemgaļi, kuri tagad vairs nedzīvo Igaunijas Ziemeļu galā.
Jā atradums protams vērtīgs.
Protobalti pirms 300 000 gadu? Vēl agrāk par t.s. ģenētisko Ievu jeb pirmmāti… Senči no Āfrikas sāka izklīst, šķiet, pirms 50 000 gadu, kamēr Latvijā plauka jau civilizācija… Par kalendāru tā tas varētu būt, par pārējo – brīva vaļa fantāzijai.
Marčam
Jau teikts,tā ir tehniska kļūda.Runa iet par 3000, maksimums 5000 gadi.
Diemžēl Tukumā 12. gs. nedzīvoja “latvieši”, bet lībieši. Tukumā ir atrasts pietiekoši daudz lībiešu senlietu
Saulgriežus un saulstāvjus senie latvieši svinēja pēc saules, bet pārējos pilnmēnesī, pirms krustnešiem, bet vai tā tiešām ir? Īsti tāda apliecinājuma nav! Varb ir kādas atsauces!
Protobalti jeb zemgaļiem līdzīga arheoloģiska kultūra ir gan Igaunijas Z, gan somijas D fiksēta. Tur ir neskaitāmas arheologu teorijas par to. Atsevišški par to ir gan Gimbutiene, gan Deņisova rakstījusi. Mūsdienās uz to norāda ģenētiskais materiāls.
Loģiski būtu paskaidrot iecirtumu daudzumu uz taciņām.
Kāpēc, piemēram, Rietumi un Austrumi vērsti vienā virzienā.
Kāda ir kalendāra praktiskā noderība, ja runa ir par “mērīšanu” jebkurā kontekstā.
Kā tiek iegūts pamats atskaitei jebkuros apstākļos?
:))))) Paldies autoram – sen nebiju tā izsmējies. Tikai par protobaltiem vēl varētu tēmu izvērst plašāk. Piemēram, jau Krīta periodā, kad pirmās amfībijas izlīda krastā no Okeāna, daļa to nodalījās atsevišķi, un nosaucot sevi par protobaltiem. Kopš tā laika latviešu valodā saglabājies teiciens “pievaldi žaunas” (t.i. no laika, kad protobaltiem vēl bija žaunas), kas apliecina, ka 300 000 gadu pagātne īstam protobaltam tāds nieks vien ir, bet iedzimtā attapība pat ratu ritenī ļaus kalendāru saskatīt. :)))
Paldies, Gunta, par iespēju iepazīties ar tik interesantu materiālu!
ja runā par maijiem tad tiešam mazs smīniņs parauj Ko tik mēs par viņiem nezinām !!!!! Tikai viņi paši neko no tā nezina ko mēs piespēlējam , tā kā gudrāk būtu paklusēt par viņiem un viņu ,it kā , zināšanām To es saku argumentēti jo pirms , apmēram , viena mēņeša man bija saruna ar vienu no Meksikas ezotēriķi , šamani ,burvi , … vai kā nu nu tur viņus godā
,,autoram būtu labāk paklusēt un atteikties no rakstīšanas ,,Senie latvieši tak nepazina tādus svētkus kā Miķeļus , Lieldienas , Ziemassvētkus , Jāņus ,Pētera dienas , Mārtiņa dienas un tā tālāk Autor !? Padomā ar galvu !!!!!!
Lasi latvju dainas. Tur visus šos svētkus atradīsi.
Vai varu šo rakstu pārpublicēt spoki.lv, minot kā avotu šo portālu?
Līga, tas jāprasa NTZ redakcijai.
Ieliekam google.lv atslēgas vārdus: Versijas par Tukuma mūžīgo kalendāru.
Tur atradīsim apliecinājumu, ka kalendārs bija zināms senajiem Romas imperātoriem, kuri vienlaikus bija gan kristietības, gan “pagānu ” dievību virspriesteri. Ar to tad ir pierādīts,ka Tukuma kalendārs ir vēsturisks un svarīgs materiālais pierādījums seno Druīdu vai “Laika veču” klātbūtnei Tukuma apkaimē.
Izskatās,ka tas varbūt ir kaut kas nopietnāks.
Nupat apskatīju Turkmenistānas karogu.Sanāk, ka autoram kaut kur, ir taisnība par Āriešu ieplūšanu un aiziešanu uz Indiju. Jo Turkmenistānas karogā ir baltiešu (indoeiropiešu) ornamenti.